Turpmāk pilnu valsts finansējumu pedagogu algām saņems tikai kritērijiem atbilstošas skolas

Jaunais regulējums paredz, ka 100% valsts finansējums būs pieejams izglītības iestādēm, kuras nodrošina noteiktu skolēnu skaitu klasēs un klašu grupās, kā arī atbilst prasībām par skolas lielumu un struktūru, ņemot vērā tās atrašanās vietu.

Regulējums paredz, ka klasē jābūt no desmit līdz 20 skolēniem. Kritēriji atšķirsies atkarībā no teritorijas — pilsētās prasības ir augstākas, savukārt lauku un mazapdzīvotās teritorijās pieļaujams mazāks skolēnu skaits klasēs. Skolas klasificētas pēc tā sauktās «degurba» sistēmas, kas sadala teritorijas no lielpilsētām līdz mazapdzīvotiem laukiem. Jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo augstākas prasības attiecībā uz skolēnu skaitu klasēs un klašu grupās, savukārt lauku teritorijās šie sliekšņi ir zemāki, ņemot vērā zemāku iedzīvotāju blīvumu un lielākus attālumus.

Pašvaldību iedalījumu pēc urbanizācijas līmeņa pārskatīs reizi trīs gados, ņemot vērā iedzīvotāju skaita un apdzīvotības izmaiņas. Tas nepieciešams, lai skolu prasības atbilstu reālajai situācijai.

Vienlaikus veiktas arī vairākas korekcijas «degurba» kvalifikācijā. Blīvāk apdzīvotām teritorijām pielīdzināta Jēkabpils, Jūrmala, kā arī vairākas Pierīgas teritorijas — Ādažu, Mārupes un Ķekavas novadi. Savukārt Auru, Kurmāles un Ģibuļu pagasti pārcelti uz lauku teritorijas grupu, ņemot vērā nelielo skolu skaitu. Tāpat precizēts pierobežas teritoriju iedalījums — tajā iekļautas tikai tās teritorijas, kas noteiktas normatīvajos aktos, neiekļaujot valstspilsētas un pašvaldību administratīvos centrus.

Gadījumos, kad skolas neatbilst noteiktajiem kritērijiem, valsts finansējums var tikt samazināts vai piemērots proporcionāli. Šādos gadījumos lielāka atbildība par pedagogu darba samaksas nodrošināšanu gulstas uz pašvaldībām, kurām būs jāpieņem lēmumi par skolu tīkla reorganizāciju vai papildu finansējuma piešķiršanu.

IZM skaidro, ka jaunais regulējums balstīts gan vienlīdzības, gan diferencētas pieejas principos. Vienādu noteikumu piemērošana visām skolām neatkarīgi no apstākļiem var radīt nevienlīdzīgu rezultātu, tādēļ atsevišķos gadījumos paredzēti izņēmumi.

Regulējums pieļauj svārstības no optimālā skolēnu skaita. Sākumskolā jeb 1.-6. klasē pieļaujama līdz 25% novirze, savukārt vecākajās klasēs — 7.-12. klasē — līdz 10%. Šādas novirzes nepiemēros izglītības iestādēm, kurām jau noteikts zemākais iespējamais skolēnu skaita slieksnis. Proti, tas neattieksies uz skolām, kas atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas, skolām ar augstu pieejamības risku, kā arī izglītības iestādēm, kurās vismaz puse skolēnu apgūst speciālās izglītības programmas.

Vienlaikus regulējums paredz vairākus izņēmumus. Pilnu valsts finansējumu varēs saņemt arī tās skolas, kas neatbilst vispārējiem kritērijiem objektīvu apstākļu dēļ. Tas attieksies uz skolām ar augstu pieejamības risku, ja līdz tuvākajai līdzvērtīgai skolai ceļā jāpavada vairāk nekā 30 minūtes. Šādām skolām piemēroti zemāki minimālie skolēnu skaita sliekšņi, un tām var saglabāt pilnu valsts finansējumu arī pie mazāka skolēnu skaita.

Atsevišķos gadījumos arī valsts ģimnāzijas var tikt klasificētas kā skolas ar augstu pieejamības risku. Šāds statuss tiek vērtēts, ņemot vērā skolas atrašanās vietu, attālumu līdz citām vidējās izglītības iestādēm un skolēnu mobilitātes iespējas.

Vienlaikus šāds statuss neietekmē valsts ģimnāzijas kvalitātes prasības. IZM norāda, ka neatkarīgi no pieejamības izvērtējuma skolām jāturpina nodrošināt valsts ģimnāzijas līmenim atbilstoša izglītības kvalitāte.

Papildus regulējumā kā izglītības iestādes ar augstu pieejamības risku iekļautas arī septiņas skolas. To statuss pamatots ar nozīmi vietējās kopienas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, reģionālās identitātes stiprināšanā un sabiedrības saliedētībā, kā arī ar ierobežotām alternatīvām izglītības ieguvei.

Īpaši nosacījumi paredzēti skolām pierobežā. Tajās pamatizglītības pakāpē pieļaujams zemākais iespējamais skolēnu skaits. Savukārt vidusskolas posmā šajās skolās būs jānodrošina vismaz 30 vai 45 skolēni klašu grupā atkarībā no konkrētās teritorijas.

Diferencēti nosacījumi paredzēti arī vienīgajām vidusskolām pašvaldībā, skolām ar lielu skaitu skolēnu ar speciālām vajadzībām, alternatīvās pedagoģijas skolām, tālmācības iestādēm un starptautisko līgumu rezultātā izveidotām skolām. Šīm iestādēm kvantitatīvie kritēriji var tikt pielāgoti, ņemot vērā to specifisko funkciju izglītības sistēmā.

Pilns finansējums var tikt nodrošināts gadījumos, kad skola objektīvu iemeslu dēļ nevar palielināt skolēnu skaitu, piemēram, telpu kapacitātes vai infrastruktūras ierobežojumu dēļ. Elastība paredzēta arī gadījumos, kad skolu nav iespējams reorganizēt sliktas ceļu infrastruktūras vai citu objektīvu apstākļu dēļ.

Papildus noteikts pārejas periods līdz trim gadiem tām skolām, kurās plānota reorganizācija. Šajā laikā valsts turpinās nodrošināt pilnu finansējumu, lai garantētu izglītības procesa nepārtrauktību.

Ja Izglītības kvalitātes valsts dienesta akreditācijas komisija savā ziņojumā ir rekomendējusi konkrēto skolu nereorganizēt, tas var kalpot kā pamats elastīgākai pieejai finansēšanas kritēriju piemērošanā. Vienlaikus šāda pieeja neierobežo pašvaldības tiesības lemt par skolas reorganizāciju, bet nodrošina, ka lēmumu pieņemšanā tiek ņemts vērā arī profesionāls un neatkarīgs izvērtējums, norāda ministrija.

Regulējums paredz pārejas periodu jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai. 2026./2027. mācību gadā visām skolām neatkarīgi no dibinātāja valsts finansējumu piemēros proporcionāli, tostarp arī vidējās izglītības posmā. Pamatizglītības līmenī šāds proporcionalitātes princips saglabāsies kā pamata pieeja arī turpmāk, savukārt vidusskolām tas paredzēts kā pārejas risinājums.

Privātajām izglītības iestādēm pārejas periods būs ilgāks — līdz trim gadiem. Turklāt tām privātajām skolām, kuras no 2027./2028. mācību gada saņems pašvaldības apliecinājumu par būtisku lomu vietējā izglītības ekosistēmā, varēs piemērot elastīgākus kritērijus.

Neraugoties uz valdības pausto atbalstu jaunajam modelim, virkne institūciju un organizāciju arī pēc vairākām saskaņošanas kārtām ir saglabājušas savus iebildumus un projektu nav saskaņojušas, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Galvenie domstarpību iemesli saistīti ar vairākiem regulējuma aspektiem. Nozares organizācijas un pašvaldības pauda bažas, ka noteiktie skolēnu skaita kritēriji daudzviet neatbilst demogrāfiskajai situācijai un var radīt papildu spiedienu uz skolu tīkla samazināšanu reģionos. Tāpat kritizēta kritēriju piemērošana dažādām teritorijām, uzsverot, ka vienota pieeja ne vienmēr atspoguļo reālos apstākļus.

Kā piemērs minēta Līvānu 1. vidusskola, kur noteiktais 120 skolēnu slieksnis vidusskolas posmā ilgstoši nav sasniegts. Skolēnu skaits šajā izglītības iestādē samazinājies no 96 audzēkņiem 2014. gadā līdz 88 audzēkņiem 2025./2026. mācību gadā. Pašvaldība norāda, ka pat reorganizējot citas skolas, nav prognozējams, ka skolēnu skaits varētu pieaugt līdz noteiktajam līmenim, jo to ierobežo kopējā demogrāfiskā situācija. Līdzīga situācija konstatēta arī Preiļu novadā.

Atsevišķas organizācijas arī norādīja, ka finansēšanas modelis nav pietiekami sasaistīts ar izglītības kvalitāti, jo tas galvenokārt balstās kvantitatīvos rādītājos. Tāpat iebildumi izteikti par tālmācības un privāto izglītības iestāžu vietu jaunajā modelī, kā arī par regulējuma praktisko ieviešanu un administratīvo slogu.

Vienlaikus valdības sēdē iesaistītie partneri pauda konceptuālu atbalstu jaunajam finansēšanas modelim, uzsverot tā nepieciešamību izglītības sistēmas sakārtošanai.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) valdības sēdē norādīja, ka jaunais modelis ir trīs gadu darba rezultāts, kura izstrādē iesaistīts plašs partneru loks. Viņa atzina, ka nav iespējams pilnībā apmierināt visu pušu intereses, taču meklēti risinājumi, lai virzītos uz kopīgu mērķi — kvalitatīvu un pieejamu izglītību neatkarīgi no dzīvesvietas.

Politiķe uzsvēra, ka skolu tīkla pārkārtošana ir neizbēgama, ņemot vērā skolēnu skaita samazināšanos, un ir sekas demogrāfiskām izmaiņām, nevis «ļaunprātīga valdības politika». Vienlaikus viņa norādīja, ka sabiedrībai šos procesus ir grūti pieņemt.

Tāpat Melbārde pievērsa uzmanību gaidāmajam pedagogu trūkumam, aicinot savlaicīgi domāt par jaunu skolotāju piesaisti un noturēšanu. Viņa arī norādīja, ka lielākās skolās rezultāti mēdz būt labāki, jo tajās iespējams nodrošināt stabilākas pedagogu komandas un plašākas mācību iespējas.

Vienlaikus ministre uzsvēra, ka ar finansēšanas modeļa maiņu vien nepietiek, un paralēli norit darbs pie izglītības kvalitātes monitoringa, iekļaujošas izglītības attīstības un infrastruktūras uzlabošanas.

Premjere Evika Siliņa (JV) valdības sēdē uzsvēra, ka piedāvātais modelis, lai arī nav ideāls, šobrīd ir vienīgais iespējamais risinājums, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību visiem skolēniem neatkarīgi no dzīvesvietas. Viņa norādīja, ka tas ļautu jauniešiem iegūt konkurētspējīgas iespējas turpināt izglītību, kā arī nodrošinātu pedagogiem stabilāku un pienācīgāku atalgojumu.

Politiķe atzina, ka par modeli notikušas plašas diskusijas un tajā netrūkst arī politisku strīdu, tomēr uzsvēra, ka izglītības jautājumos nedrīkst vilcināties. Pēc viņas teiktā, katrs atlikts lēmums var nozīmēt zaudētas iespējas skolēniem pilnvērtīgi apgūt mācību saturu. Siliņa aicināja pieņemt lēmumu, norādot, ka turpmāka kavēšanās būtu uzskatāma «par sabotāžu pret bērniem un skolotājiem».

Vienlaikus valdības vadītāja pauda cerību, ka regulējumā paredzētie izņēmumi netiks ļaunprātīgi izmantoti, un aicināja IZM rūpīgi sekot to piemērošanai, nepieciešamības gadījumā vēršoties Ministru kabinetā, ja rodas šaubas par to pamatojumu. Viņa uzsvēra, ka valdības pieņemtie lēmumi nedrīkst tikt apieti ar atsevišķiem atzinumiem, un reformas īstenošanā jāizvairās no necaurspīdīgiem risinājumiem.

Modelis «Programma skolā» daļēji ieviests jau no 2025. gada 1. septembra, bet pilnībā to plānots ieviest no šī gada 1. septembra. Tā īstenošanai 2026. gadā paredzēti papildu 45 miljoni eiro, bet turpmākajos gados būs nepieciešams vēl lielāks finansējums.

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta jau 2023. gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums modelī «Nauda seko skolēnam» ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.