Tumšajā laikā bērnus un pieaugušos aicina lietot atstarotājus

Kampaņu rīko Veselības ministrija (VM), Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) kopā ar VAS «Ceļu satiksmes drošības direkciju» (CSDD).

Organizatori norāda, ka ik rudeni gan pieaugušie, gan bērni pielāgojas jaunam ritmam — ielās ir vairāk gājēju, automašīnu un citu pārvietošanās līdzekļu, tāpēc visiem kopā jāatceras par drošu uzvedību satiksmē. Jāatgādina arī par drošu uzvedību pilsētvidē, atpūtas un sporta laukumos, skolā un mācībās. Arī krēslā ir bīstamāk pārvietoties — redzamība pasliktinās un šoferiem ir grūtāk pamanīt citus satiksmes dalībniekus, īpaši tad, ja ceļš nav apgaismots, tāpēc svarīgi ir lietot atstarotājus, akcentē kampaņas rīkotāji.

Kampaņas organizatori norāda, ka pašlaik pieejams daudzveidīgs atstarotāju piedāvājums — no piekarināmiem un pielīmējamiem atstarotājiem līdz pat apģērbam ar atstarojošiem elementiem. Ieteicams sekot līdzi atstarotāju kvalitātei — lai mazgāšanas vai lietus laikā atstarotāji nenoberžas, neatlīmējas. Savukārt tiem satiksmes dalībniekiem, kuri ikdienā pārvietojas ar skrejriteni vai velosipēdu, labākais risinājums ir nēsāt atstarojošu vesti.

CSDD Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica atgādina, ka cilvēku bez atstarotāja šoferis var pamanīt 25 līdz 50 metru attālumā, savukārt ar atstarotāju — pat 140 metru attālumā. Tāpat jāpiedomā par pareizu atstarotāja lietošanu — tam jābūt novietotam tajā pusē, kurā pārvietojas transportlīdzekļi un jābūt redzamam gan no priekšpuses, gan no mugurpuses, nevis noslēptam kabatā vai pie somas, kur to neredz, norādīja Šipkēvica.

Analizējot traumas, kuras bērni guvuši ceļu satiksmes negadījumos, secināms, ka visbiežākie savainojumu un veselības apdraudējumu iemesli ir bērnu drošības sēdekļa nepareiza lietošana, drošības jostu nelietošana, bērnu pārvadājot automašīnā. Tāpat bērni traumas gūst, pārvietojoties kājām, braucot ar kādiem no mikromobilitātes transportlīdzekļiem — velosipēdiem, skrejriteņiem, līdzsvara un balansa riteņiem, citiem braucamrīkiem — neievērojot ceļu satiksmes noteikumus, aizmirstot par atstarotājiem un aizsargekipējumu.

Turklāt kampaņas organizatori atzīmē, ka nereti, ciešot ceļu satiksmes negadījumā, tiek gūtas ne tikai fiziskas, bet arī psiholoģiskas traumas, kas ilgtermiņā ietekmēs dzīves kvalitāti.

Kampaņas organizatori uzsver, ka jebkuru jaunu maršrutu, kuru bērns turpmāk mēros ikdienā — vai tas būtu ceļš uz skolu, treniņu vai pie vecvecākiem -, pieaugušajiem vispirms jāiziet vai jāizbrauc kopā ar bērnu, īpašu uzmanību pievēršot sabiedriskā transporta pieturvietām un citām riskantākajām vietām, ar kurām var sastapties ceļā. Bērniem jau no mazotnes jāielāgo, ka ielu drīkst šķērsot tikai atļautās vietās, tādēļ pastaigas laikā pievērsiet pastiprinātu uzmanību gājēju pārejām un luksoforu atrašanās vietām. Tāpat būtiski skaidrot bērniem, kādēļ ir svarīgi ievērot ceļu satiksmes noteikumus gan kā gājējam, gan pārvietojoties ar transportlīdzekli.

Būtiski arī neaizmirst, ka satiksmes infrastruktūra lielajās pilsētās un lauku vidē ir atšķirīga. Kampaņas organizatori aicina veltīt laiku sarunai ar bērnu par drošu pārvietošanos, satiksmes noteikumiem un pareizu atstarotāju lietošanu.

Pārvietojoties ar velosipēdu vai skrejriteni, jālieto personīgie aizsarglīdzekļi. Obligāti — ķivere, bet cits aizsargekipējums — pēc nepieciešamības. Kampaņas organizatori norāda, ka saskaņā ar likumu, bērniem līdz 12 gadu vecumam ķivere ir obligāta, savukārt pēc šī vecuma ķivere braukšanas laikā ir ieteicama. Vecākiem vienmēr jāizvērtē bērna vecums, prasmes un stabilitāte uz transportlīdzekļa, kā arī attālums, kas jāmēro, norāda kampaņas rīkotāji.

Velosipēda sēdeklītī atļauts vest bērnus vecumā līdz septiņiem gadiem. Gan pieaugušajam, gan bērnam jābūt aizsargķiverei, turklāt tai jābūt aizsprādzētai, ne tikai uzliktai. Bērnus var pārvadāt arī īpaši šim nolūkam izgatavotās velopiekabēs. Abos gadījumos bērnu ved piesprādzētu, norāda kampaņas organizatori.

Ne mazāk būtiski ir atgādināt bērniem, ka satiksmē uzmanība jāpievērš apkārt notiekošajam — jāredz un jādzird, kas notiek ap viņu. Gan kājām ejot, gan braucot man ieteicams lietot mobilo telefonu ,klausīties mūziku austiņās, īpaši bīstami tas var būt dzelzceļa sliežu tuvumā.

Savukārt astovadītājiem jāievēro atļautais braukšanas ātrums, jābūt uzmanīgiem pie sabiedriskā transporta pieturām un gājēju pārejām. Kampaņas organizatori uzsver, ka bērni var būt satraukti un pārgalvīgi, dodoties uz transportu vai izkāpjot no tā — viņi var skriet pāri ceļam neatļautā vietā, līdz ar to pastiprināta uzmanība jāpievērš arī satiksmei iekšpagalmos un autostāvvietās — bērni ir īsāki par automašīnām, var spēlēties starp tām un nemanīt braucošu auto.

Vadītājiem kampanas rīkotāji atgādina, ka no četru gadu vecuma automašīnā var lietot sēdēšanas paliktņus un lietot elastīgās automašīnas drošības jostas, bet līdz četru gadu vecumam obligāti jāizmanto bērnu drošības sēdeklīši, kuri jāizvēlas un jālieto atbilstoši bērna vecumam un augumam.

Savukārt skolas vecuma bērniem un pusaudžiem jāmāca mikromobilitātes transportlīdzekļu lietošanas noteikumi — kur ar tiem drīkst pārvietoties, kā tos pareizi un droši lietot. Piemēram, lietainās dienās šiem līdzekļiem ir garāks bremzēšanas ceļš, braucējs var nokrist pats un traumēt apkārtējos.

Kampaņas «Pārvērt pārdrošību par drošību!» vēstnesis Viktors Blūms uzsver, ka skrejriteņi šovasar kļuvuši populāri negatīvā nozīmē — pārāk liels ātrums, neuzmanība, apdzīšanas manevri, strauja bremzēšana vai tieši otrādi — nebremzēšana. Blūms atgādina, ka cilvēki paši veido drošu braukšanas kultūru, ievērojot satiksmes noteikumus un cienot visus tās dalībniekus.

Pēc BKUS datiem, viens no biežākajiem traumu gūšanas veidiem, kuru dēļ bērns var nokļūt slimnīcā, ir kritieni. Kritienu rezultātā bērni gūst ekstremitāšu lūzumus, sasitumus, smadzeņu satricinājumus un citas traumas. Lai ikdienā samazinātu iespējas savainoties, ieteicams pārbaudīt brīvajam laikam iegādāto sporta inventāru, izvēlēties pienācīgi labiekārtotus rotaļlaukumus, norāda kampaņas organizatori.

Kampaņas organizatori atgādina, ka, mudinot bērnu doties rotaļās, pieaugušie ir atbildīgi par viņa drošību. Mazākos bērnus rotaļu laukumos nedrīkst atstāt bez uzraudzības, un jāpieskata, lai kāpelēšana un šūpošanās ir droša. Pietiek vien ar īsu brīdi, lai bērns apjuktu un lielā rotaļu laukumā nozustu no redzesloka. Turklāt vecākiem vai pavadoņiem jāizvērtē, vai bērns pats izvēlētajā iekārtā var tikt iekšā un prot to droši lietot. Ja viņu, piemēram, ir jāuzceļ uz rāpšanās sienas, tātad tā nav viņa vecumam atbilstoša un bērns ir pakļauts satraumēšanās riskam, skaidro kampaņas organizatori.

Tāpat vēlams iepriekš pārliecināties, vai laukuma segums nav slidens. Būtiski atgādināt savai atvasei, ka jāizvēlas savām spējām atbilstošas iekārtas laukumos. Nevajag aizmirst par drošības līdzekļiem, piemēram, ja jaunietis nodarbojas ar ekstrēmajiem sporta veidiem, ķivere un aizsargekipējums ir obligāts.

Tikpat būtiski ar bērniem pārrunāt drošu uzvedību, izmantojot laukumos esošās iekārtas — šūpoles, iebūvētos batutus, slidkalniņus, kā arī mācīt nelēkāt vairākiem kopā vienā batutā, neiet šūpoļu tuvumā, kad šūpojas kāds cits, sagaidīt savu kārtu, kad citi šļūc no slidkalniņa, nemēģināt no tā nobraukt vairākiem bērniem reizē. Ja iespējams, jāiepazīstas ar lietošanas noteikumiem informatīvajos stendos, norāda kampaņas organizatori.

Viņi atgādina, ka nedrīkst aizmirst par to, ka bērni visos vecumos vēl tikai mācās būt gan daļa no sabiedrības, gan ceļu satiksmes. Tāpēc vecāki var būt labs paraugs ikvienai atvasei, ievērojot noteikumus — šķērsot ielu pie zaļās gaismas signāla, nepārkāpt satiksmes noteikumus un cienīt citus satiksmes dalībniekus.

Kampaņa tapusi pēc VM, BKUS un SPKC iniciatīvas un tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda projekta «Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi» laikā.