Tiesībsargs: Svešvalodu zināšanas prasa puse darba devēju

Kā aģentūru LETA informēja Tiesībsarga birojā, ja angļu valodas zināšanas pārsvarā prasa, lai darbinieks spētu sazināties ar ārvalstu klientiem, tad krievu valodas nepieciešamību galvenokārt pamato, lai sazinātos ar klientiem Latvijā, kuri runā citās valodās.

Pētījuma rezultāti apgāž mītu, ka krievu valodas nezināšana ir iemesls, kāpēc darba meklētājs nevar atrast darbu un tāpēc apsvērtu gatavību pamest valsti — 91% aptaujāto darba ņēmēju šādu rīcību neapsver, norāda birojā.

Šādas tendences iezīmējušās tiesībsarga pētījumos «Latvijas darba devēju aptauja par svešvalodu prasmju nepieciešamību darba vidē» un «Attieksme pret svešvalodu prasībām darbā». To laikā iedzīvotājiem uzdeva jautājumus par valodas lietošanu darba vietās, tai skaitā arī par vācu, franču, Ziemeļvalstu un citām valodām, bet pētījumā padziļināti analizētas sludinājumos dominējošās prasības pēc angļu un krievu valodas zināšanām. Abus pētījumus realizēja pētījumu centrs SKDS.

Darba devēju atbildes liecina, ka 37% uzņēmumu pēdējo trīs gadu laikā ir publicējuši darba sludinājumus, un puse no viņiem tajos norādījuši arī kādu no svešvalodu prasmēm. Angļu valoda ir visbiežāk prasītā gan darba sludinājumos — 88% gadījumu, gan reālajā darba vidē — 93% gadījumu, ja nepieciešama svešvaloda. Savukārt krievu valodas zināšanu nepieciešamību savos darba sludinājumos norādījuši 35% darba devēju. Arī darba meklētāji sludinājumos visbiežāk pamana angļu — 88% gadījumu un krievu — 68% gadījumu — valodas prasības. 66% darba devēju, kas publicē sludinājumus, atzīst, ka viņi kopumā izvērtē svešvalodas nepieciešamību konkrētajam amatam, taču 33% tā nedara. Savukārt darba ņēmēji prasību pēc svešvalodas zināšanām par nepamatotu uzskata 24% gadījumos, liecina pētījums.

Tomēr atšķirīgs ir darba devēju sniegtais abu populārāko svešvalodu — angļu un krievu — nepieciešamības pamatojums. Angļu valodas kontekstā galvenais ir saziņa ar ārvalstu klientiem vai partneriem (75%), kamēr krievu valodas prasības darba devēji visvairāk (62%) pamato ar nepieciešamību saziņai ar klientiem Latvijā, kuri runā citās valodās. Tikai pēc tam seko saziņa ar sadarbības partneriem un ārvalstu klientu apkalpošana, liecina pētījums.

Aptaujas dati rāda, ka trešdaļa darba devēju ir gatavi izvērtēt amata kandidātu, ja viņam ir citas noderīgas prasmes, pat tad, ja trūkst nepieciešamo svešvalodas zināšanu. Vēl aptuveni 28% darba devēju uzskata, ka valodu var iemācīties, tāpēc kandidātu pieņems arī bez sākotnējām attiecīgās valodas zināšanām.

Savukārt darba meklētāji, atsaucoties uz darba sludinājumiem, 73% gadījumu ir gatavi pieteikties amatam arī tad, ja neatbilst sludinājumā norādītajām saskarsmes un komunikācijas prasmju prasībām, bet teju uz pusi mazāk — 37% potenciālo amata kandidātu — ir gatavi ignorēt svešvalodu prasības. 35% respondentu norāda, ka konkrētās svešvalodas prasība pat bijis galvenais iemesls, kāpēc viņi nepieteicās kādam darbam.

90% aptaujāto darba devēju uzskata, ka visi darbinieki pārvalda valsts valodu. Iemesli nodarbināt cilvēku bez valsts valodas zināšanām, kā rāda pētījums, parasti ir saistīti ar ārvalstu speciālistu piesaisti vai amatu, kur valsts valodas zināšanas nav būtiskas. Viņi arī norāda, ka ļoti reti piemēro sankcijas par dažādu valodu nelietošanu darbavietā — tikai 1% aptaujāto darba devēju piemēro sodu darbiniekam par svešvalodas nelietošanu saziņā ar klientiem, līdz 3% darba devēju soda darbinieku, ja viņš nerunā valsts valodā ar klientiem.

Tomēr daļa darbinieku norāda, ka ir bijuši spiesti lietot krievu valodu, tāpēc ir saskārušies ar sliktu attieksmi, nepatīkamu, pat naidīgu darba atmosfēru, saņēmuši mazākus bonusus (prēmiju apjomu) vai ikgadējo novērtējumu.

Kopumā 79% aptaujāto darbinieku pēdējo trīs gadu laikā nav saskārušies ar problēmām svešvalodu prasību dēļ, kamēr daļa — 16% — ir mazliet neapmierināti, bet lielas grūtības šajā saistībā ir tikai bijušas tikai 2%, secināts pētījumā.

Tāpat pētījuma dati liecina, ka absolūtais vairākums jeb 91% nav apsvēris iespēju atstāt Latviju, tāpēc ka krievu valodas nepārzināšanas dēļ nespēj atrast darbu Latvijā. Šādu rīcību apsvēruši 6% aptaujāto — biežāk respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem, kā arī pašlaik nestrādājošie.

Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves norāda, ka pozitīvi vērtējams tas, ka pārliecinoši lielākā daļa darbinieku darba vietās nav saskārušies ar problēmām svešvalodu prasību dēļ, taču vienlaikus nevarot izlikties neredzam tos gadījumus, kas apliecina pretējo.

«Būtiski atzīmēt, ka darba devējiem nav tiesību pieprasīt darbiniekam specifiskas svešvalodas prasmes, izņemot atsevišķus pamatotus gadījumus. Tas nozīmē, ka darba attiecībās Latvijā galvenajai noteicošajai valodai jābūt valsts valodai,» pauž Ilves, norādot, ka, ja darba attiecībās Latvijā darbiniekam nav iespējams lietot valsts valodu un nepamatoti tiek pieprasīta cita valoda, tad tā ir diskriminācija pret valsts valodā runājošajiem darbiniekiem.