Tiesībsargs: Ārstniecības procesā konkrēta pacienta vai visu slimnīcā esošo pacientu interesēs var tikt noteikti tuvinieku apmeklējumu ierobežojumi

Pagājušajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) kādam vīrietim netika ļauts apmeklēt savu sievu, kas intensīvajā terapijā nomira, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma». RAKUS gan norāda, ka neielaišana neesot «pieņemta prakse», bet nelaimīga apstākļu sakritība — apmeklēšana tomēr ir iespējama.

Tikmēr Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) aģentūrai LETA skaidroja, ka pašlaik visās slimnīcas nodaļās, tajā skaitā Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļā, tuvinieku apciemojumi ir atļauti noteiktos laikos. Pacientu apciemojumi ir iespējami arī ārpus noteiktajiem laikiem, taču tam ir nepieciešams saskaņojums ar ārstējošo ārstu vai dežūrārstu.

«Parasti un, jo īpaši gadījumos, kad pacienta stāvoklis ir smags, neatkarīgi no tā, ir vai nav karantīna, tuvinieki tiek ielaisti visās nodaļās arī ārpus noteiktajiem apciemojuma laikiem. Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļā, ja runa ir par atvadīšanos vai ļoti smagu veselības stāvokli pacientam, ir arī situācijas, kad mediķi paši zvana tuviniekiem un aicina atnākt uz slimnīcu,» sacīja PSKUS sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Mileiko.

Jēkabpils reģionālajā slimnīcā savukārt katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, bet, parasti, pie aizejoša pacienta ielaiž vienu vai divus radiniekus atvadīties, sacīja slimnīcas Intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļas vadītājs Mareks Andruškevičs.

Tiesībsarga birojā sūdzības pret medicīnas iestādes par saziņas limitēšanu ar sirgstošiem tuviniekiem tiek saņemtas reti.

Rezevska uzsvēra, ka tiesības uz cieņpilnu veselības aprūpi, tai skaitā, tuvinieku klātbūtni ārstēšanās procesā visupirms izriet no Latvijas Republikas Satversmes ievada, kurā noteikts, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska un sociāli atbildīga valsts balstās uz cilvēka cieņu. No Satversmes ievada izriet arī tas, ka mūsu valstī par normu tiek uzskatīts, ka ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem, izturoties atbildīgi pret citiem. Savukārt Pacientu tiesību likuma 5.pantā noteikts, ka pacientam ārstniecības procesā ir tiesības uz savas ģimenes atbalstu.

Tiesībsargs gan uzsver, ka ārstniecības procesā konkrēta pacienta vai visu slimnīcā esošo pacientu interesēs var tikt noteikti tuvinieku apmeklējumu ierobežojumi, īpaši epidemioloģiskās drošības nolūkos. Tomēr, kā jebkuram cilvēktiesību ierobežojumam, tam ir jābūt noteiktam iespējami šauri. Tas nozīmē, ka tiklīdz uzlabojas epidemioloģiskā situācija, stingrie ierobežojumi būtu mazināmi. Vai arī īpašos gadījumos, par ko būtu uzskatāma situācija, kad pacientam tās ir pēdējās dzīves dienas, tuviniekiem ir jādod iespēja būt klāt pie aizgājēja, ja nepieciešams, nosakot īpašas drošības prasības — aizsargmasku, aizsargtērpu, dezinfekciju vai citas prasības.

Vienlaikus šādas situācijas ir aplūkojamas tiesību uz privāto dzīvi tvērumā, norādīja Rezevska. Tādējādi, ja pacients vai tā tuvinieks ir sajutis iespējamu savu tiesību aizskārumu, par šādām situācijām ir iespēja iesniegt sūdzību, vēršoties visupirms pie ārstniecības iestādes. Ja neapmierina atbilde, par iespējamo nodarījumu ir ceļama prasība tiesā, vēršoties pret ārstniecības iestādi ar iespējamu morālās kompensācijas prasījumu. Sūdzību var iesniegt arī Veselības inspekcijā, kas uzrauga, vai ārstēšanas process tiek veikts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.