Tiesībsarga birojs: Palkovas paveiktais pirmajās 100 dienās ir rosinājis sistemātiskas pārmaiņas

Palkova atzīst, ka pirmās 100 dienas jaunajā amatā ir bijušas intensīvas un produktīvas. Galveno uzmanību šajā laikā viņa veltījusi bērnu tiesību, cilvēku ar invaliditāti tiesību aizsardzības jautājumu risināšanai un vardarbības mazināšanai. «Ne mazāk svarīgi ir tas, lai Tiesībsarga birojs ir cilvēkiem atvērts, pieejams un spēj risināt dažādus cilvēktiesību jautājumus, turklāt spēj motivēt arī citas institūcijas neatstāt šos jautājumus novārtā. Šis virziens ir pareizs, par to liecina gan iesniegumu skaita pieaugums, gan arī pieprasījums pēc klātienes konsultācijām gan Rīgā, gan reģionos,» uzskata tiesībsardze.

Pēc Tiesībsarga birojā sniegtās informācijas, bērnu tiesību aizsardzības jomā Palkova iestājās par bāriņtiesu darba kvalitātes pilnveidi, piemēram, par nepieciešamību noteikt vienotu valsts īstenotu darba kvalitātes novērtēšanu. Tiesībsarga birojs arī rosinājis regulējuma pilnveidi, lai noteiktu bāriņtiesām pienākumu viena mēneša laikā pieņemt pagaidu regulējumu par ārpusģimenes aprūpē esoša bērna saskarsmi ar tuviniekiem.

Kopumā Palkova akcentējusi plašu problemātiku, kas saistīta ar bāriņtiesu darba kvalitāti, rosinot izvērtēt nepieciešamību pārdalīt bāriņtiesu funkcijas, daļu nododot notāriem, daļu sociālajiem dienestiem, bet daļu vispārējās jurisdikcijas tiesām.

Palkova uzsver, ka bērna un ģimenes tiesību aizsardzības sistēmas centrā jābūt bērnam un viņam drošai, cieņpilnai videi. Institucionāli risinājumi nedrīkst kļūt par pašmērķi. Bāriņtiesu esošais funkciju skaits ir tik plašs, ka tas jau ierobežo iespējas pietiekami fokusēties uz bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem un bērnu drošību, izceļ tiesībsardze.

Tāpat tiesībsardze labklājības ministram aktualizējusi audžuģimeņu un aizbildņu kritisko trūkumu, aicinot rīkoties.

Likumdevējam atkārtoti sniegts tiesībsardzes viedoklis par nepieciešamību noteikt valstī vienotu agrāko pieļaujamo mācību sākšanas laiku skolās. Sniegti arī argumenti Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai par tālmācības kā izglītības ieguves formas saglabāšanu pamatizglītības 1. — 6. klašu posmā.

Savukārt ar tieslietu ministri Palkova pārrunājusi nepieciešamību noteikt sociālo nodrošinājumu bērniem bez paternitātes, kas ieņemti dzimumnozieguma rezultātā. Paternitātes noteikšana šādos gadījumos ir ētiskas dabas jautājums, tomēr valstij ir jārod risinājums, lai bērns saņem sociālo nodrošinājumu, ko valstij būtu jāpiedzen no vainīgās personas, uzskata tiesībsardze.

Savas darbības pirmajās 100 dienās Palkova iesaistījās bērnu tiesību pārkāpumu novēršanā Dobeles novada ģimenes atbalsta centrā «Lajasstrazdi». Savukārt, Ādažu novada pašvaldībai tiesībsardze norādīja uz nepieciešamību ieviest speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.

Vienlaikus Tiesībsarga birojā izceļ, ka sadarbībā ar Labklājības ministriju panākts, ka no 2026. gada 1. janvāra nestrādājošai personai, kura saņem bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu (parasti kāds no bērna vecākiem), obligāto iemaksu objekts pensiju apdrošināšanai ir palielināts no 71,14 eiro līdz 413,43 eiro, kas atbilst bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta apmēram.

Strādājot pie vardarbības ģimenē mazināšanas, Tiesībsarga birojs īstenoja skaidrojošu kampaņu «Vardarbība nav ģimene!», kurā sagatavots upura tiesību ceļvedis un citi materiāli, kuros skaidrots, kā atpazīt vardarbību un kā rīkoties, lai pasargātu sevi un bērnus.

Tiesībsardze ir ieviesusi klātienes konsultācijas iedzīvotājiem. Laika posmā no 18. septembra līdz gada beigām tiesībsardze ir sniegusi konsultācijas vairāk nekā 60 Latvijas iedzīvotājiem, kā arī tika sniegtas 44 klātienes konsultācijas ar ekspertiem. Pa tālruni sniegtas vairāk nekā 340 konsultācijas, savukārt ar e-pasta starpniecību — 341 konsultācija.

Būtiskākās tēmas, par kurām sniegtas konsultācijas, saistītas ar tiesībām uz izglītību, vardarbību izglītības iestādēs, pārkāpumiem saistībā ar bērna tiesībām uzaugt ģimenē, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesību jautājumi, kā arī ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu saistīti jautājumi.

Līdztekus konsultācijām šajā periodā no 2025. gada 18. septembra saņemti 950 iedzīvotāju iesniegumi. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir audzis par 77,9%.

Lai pastiprinātu sadarbību ar personu ar invaliditāti organizācijām, 2025. gada 16. decembrī apstiprināts Tiesībsardzes invaliditātes lietu konsultatīvās padomes nolikums, aicinot personu ar invaliditāti organizācijas, īpaši no reģioniem, pieteikties dalībai padomes sastāvā. Padomes mērķis ir uzlabot informācijas apmaiņu starp tiesībsardzi un personu ar invaliditāti organizācijām par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesību nodrošināšu Latvijā, kā arī apzināt labās un sliktās prakses piemērus.

Kā ziņots, Saeima pagājušā gada septembrī tiesībsarga amatā apstiprināja Rīgas Stradiņa universitātes profesori, advokāti Palkovu.