Tiesa liek izsniegt termiņuzturēšanās atļauju ar šizofrēniju slimai Krievijas pilsonei

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 2022.gada augustā Krievijas pilsonei piešķīra uzturēšanās atļauju Latvijā humānu apsvērumu dēļ. Atļauja bija spēkā līdz 2023.gada augustam. Izskatot pieteikumu jaunas termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanai, iekšlietu ministrs 2023.gada decembrī atteica piešķirt atļauju.

Lēmumā norādīts, ka ministrs nesaskata humānu apsvērumu esību. Ministrs apšaubīja sievietes veselības stāvokli un nepieciešamo aprūpi. Sievietei nav noformēta aizgādnība, viņai nav atņemta rīcībspēja. Tāpat sieviete ir ieguvusi izglītību — no 2011. līdz 2016.gadam studējusi Maskavas Starptautiskajā universitātē sabiedrisko attiecību specialitātē -, tāpēc ministrs apšaubīja diennakts uzraudzības nepieciešamību, nespēju parūpēties par sevi un to, ka viņai nav sociālu prasmju.

Studijas augstskolā prasa ieguldījumu, saprātīgu un patstāvīgu rīcību. Tas, ka pieteicējai ir nepieciešama izglītība, lai celtu pašapziņu, norāda uz to, ka viņa sevi apzinās kā personību, izprot savu sociālo lomu un zināmā mērā spēj pieņemt lēmumus, bija teikts ministra lēmumā.

Tāpat ministrs argumentējis, ka sieviete un viņas māte nozīmīgu laika daļu pavada ārpus Latvijas. Ja arī sievietei ir nepieciešama speciāla aprūpe, to var īstenot Krievijā, kur ir atbilstoša medicīniskā un sociālā aprūpe, atrodas pieteicējas bioloģiskais tēvs un radiniece — mātes māsa.

Lai arī sievietei iepriekš bija piešķirta uzturēšanās atļauja, balstoties uz humāniem apsvērumiem, tomēr ministra ieskatā tas viņai nevarēja radīt tiesisko paļāvību. Sieviete savas intereses uzturēties Latvijā var īstenot uz vīzas pamata, secinājis ministrs.

Nepiekrītot ministra lēmumam, sieviete vērsās tiesā. Tiesa spriedumā norādījusi, ka saskaņā ar likumu Krievijas pilsoņiem var izsniegt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem, ja tās izsniegšana ir saistīta citstarp ar humāniem apsvērumiem.

Valsts drošības dienests kā kompetentā valsts pārvaldes iestāde norādījusi, ka nav konstatētas tādas ziņas, kas varētu būt par pamatu tam, lai pieteicējai atteiktu ieceļošanu vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanu Latvijā.

Tiesa secinājusi, ka pieteicēja ir invalīde, viņai ir hroniska neārstējama saslimšana — šizofrēnija, viņai ir raksturīga neprognozējama uzvedība, traucētas pašaprūpes spējas, sieviete regulāri lieto medikamentus un viņai ir nepieciešama uzraudzība un aprūpe.

Māte ir palīdzējusi pieteicējai iegūt izglītību, un tā mērķis esot bijis pašapziņas celšana, nevis reāla izglītības pielietošana praksē. Gadījumā, ja pieteicēja būs nošķirta no ģimenes un ierastās vides, pastāv liels risks, ka jaunie apstākļi un atšķirtība radīs viņai pārdzīvojumus, secinājusi tiesa.

Lai arī atbilstoši publiski pieejamai informācijai Krievijā vispārīgi tiek nodrošināta pieeja gan valsts apmaksātai, gan privātai psihiatriskajai aprūpei, tomēr lietas apstākļi norāda, ka pieteicējai varētu būt subjektīvi apgrūtinoši apstākļi, kuros noteiktu prasību ievērošana būtu pārmērīgi smaga — tik lielā mērā, ka to var atzīt par necilvēcīgu prasību, secinājusi tiesa.

Tiesa arī secinājusi, ka pieteicējas māte uzturas Latvijā, pamatojoties uz šogad vasarā izsniegtu uzturēšanās atļauju, un mātei ir piešķirtas tiesības uzturēties Latvijā līdz 2028.gada jūlijam. Tā kā pieteicēja ir pilnībā atkarīga no mātes un dzīvo ar māti vienā saimniecībā, tiesas ieskatā arī pieteicējai izsniedzama uzturēšanās atļauja līdz šim datumam.

Ņemot vērā minēto, tiesa nolēma uzlikt par pienākumu iekšlietu ministram izsniegt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā līdz 2028.gada 14.jūlijam, pamatojoties uz humāniem apsvērumiem.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma noformēšanas dienas.