Tiesa liek atjaunot Kronlaku Mūzikas akadēmijas pasniedzēja amatā

Tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka apgabaltiesa, izskatot prasītāja un atbildētāja apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas tiesas pagājušā gada 1.augusta spriedumu, nolēma prasību daļēji apmierināt, jo no darba devēja puses konstatēti vairāki būtiski darba līguma uzteikuma procedūras pārkāpumi.

Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu atzīts par spēkā neesošu akadēmijas 2024.gada 9.aprīļa darba devēja uzteikums un nospriests prasītāju atjaunot darbā par asociēto profesoru Kompozīcijas katedrā.

Pēc sprieduma spēkā stāšanās no akadēmijas par labu darba ņēmējam nolemts piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku un advokāta izdevumus, kas kopumā ir 19 429 eiro.

Apgabaltiesa uzskatīja, ka nav mērķtiecīgi noteikt nekavējošu sprieduma izpildi šajā daļā, kā to lūdzis prasītājs, un to noraidīja. Savukārt, lemjot par sprieduma labprātīgas izpildes termiņa noteikšanu, apgabaltiesa atzina, ka tas nosakāms īsāks par likumā maksimāli noteikto.

Nolemts arī, ka tiesas izdevumi valsts labā piedzenami no atbildētāja.

Prasība ir noraidīta daļā, kurā tika lūgts atzīt par spēkā neesošu rīkojumu par atstādināšanu no darba un piedzīt vidējo izpeļņu par laiku, kurā prasītājs bija atstādināts no darba.

Apgabaltiesa nonāca pie slēdziena, ka prasītāja atstādināšana no darba, ievērojot leģitīmo mērķi — atbildētājas reputācijas un studējošo interešu, tostarp, privātās dzīves aizsardzību — apgabaltiesas ieskatā ir samērīgs līdzeklis, un rīkojums nav atzīstams par spēkā neesošu.

Spriedums ir pārsūdzams 30 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā.

JVLMA šādam tiesas spriedumam nepiekrīt un to pārsūdzēs, aģentūra LETA noskaidroja augstskolā.

Kā vēstīts, Kronlaks bija viens no JVLMA pasniedzējiem, kas tika atbrīvots no darba par iespējamu seksuālo uzmākšanos studentēm.

Kā iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija (LTV), to apliecinājusi kāda anonīma studente, ka pasniedzējs ar viņu sazinājies vairāku gadu garumā, tika arī publiskoti 2019.gada abu sarakstes fragmenti. Ētikas komisija Kronlakam 2024.gada februārī piesprieda disciplinārsodu, bet mēnesi vēlāk viņš tika atstādināts.

JVLMA advokāte Tatjana Jurkeviča LTV norādīja, ka disciplinārsods tika piespriests, kad JVLMA rīcībā bija tikai viena studentes liecība, taču uzteikums sekojis pēc tam, kad uzzināja, ka pārkāpumi bijuši vairāki un daudzu gadu garumā.

Kronlaks uzskata, ka atstādināšana no darba par iespējamu seksuālu uzmākšanos studentēm bijusi prettiesiska, jo sodu par nepiedienīgu komunikāciju ar studentēm viņš bija jau saņēmis, iepriekš ziņoja LTV.

Problēmu par seksuālu uzmākšanos mācību iestādēs aktualizēja LTV raidījums «Kultūršoks», kura rīcībā bija nonākušas kopumā septiņu JVLMA studenšu liecības par atsevišķu pasniedzēju rīcību.

JVLMA par iespējamu seksuālu uzmākšanos studentēm tika atstādināti kopumā divi pasniedzēji — Kronlaks un Senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs, kurš šobrīd arī tiesājas ar akadēmiju. Pirmās instances tiesa pilnībā noraidīja bijušā JVLMA pasniedzēja Kupča prasību par atjaunošanu darbā

JVLMA padome marta vidū arī izteica neuzticību JVLMA rektoram Guntaram Prānim un aicināja viņu atkāpties no amata. Mēnesi vēlāk Prānis paziņoja par atkāpšanos. Par JVLMA jauno rektori tika ievēlēta Ilona Meija.

Policija pērn martā sāka kriminālprocesu saistībā ar izskanējušo informāciju par akadēmijas pasniedzēju iespējamo uzmākšanos studentēm. Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA teica, ka kriminālprocesā turpinās izmeklēšana, «un ir virzība». Patlaban plašāku informāciju policija nesniedza.