Tiesa apcietina Latvijas Okupācijas muzejā degmaisījumu iemetušo vīrieti

Vīrietis, kuru Valsts policijas (VP) aizturēja aizdomās par degmaisījuma iemešanu Latvijas Okupācijas muzeja vadītājas Vības kabinetā, ir agrāk saistībā ar narkotikām policijas redzeslokā nonācis Latvijas pilsonis.

Vēlāk saistībā ar uzbrukumu muzejam policija aizturēja vēl divas personas.

Policijas pirmais lietā aizturētais vīrietis aizturēts Jelgavā, kur viņš dzīvo. Viņš jau iepriekš bijis policijas redzeslokā saistībā ar narkotisko vielu nelegālu apriti.

Patlaban nozieguma izdarīšanas motivācija vēl tiekot skaidrota, taču viena no galvenajām versijām ir tāda, ka nodarījums veikts, «pamatojoties uz naidu pret Latvijas valsti, iedzīvotājiem, brīvību un muzeju kā objektu».

VP priekšnieks Armands Ruks apliecināja, ka otrs aizturētais ir Olaines iedzīvotājs, kurš agrāk tiesāts par mantiskiem noziegumiem, savukārt trešā aizturētā persona ir kāda Olaines iedzīvotāja, kurā arī iepriekš bijusi policijas redzeslokā.

Tagad tiek izmeklēts, vai tas bija individuāli motivēts noziegums, vai arī tam uz noziedzīgo darbību pastrādātājiem bijusi arī kāda «ietekme no malas», tostarp, no Krievijas, tāpēc policija izmeklēšanā sadarbojas ar Valsts drošības dienestu (VDD).

Jau ziņots, ka naktī uz otrdienu Latvijas Okupācijas muzejā tika iemests degmaisījums, kā rezultātā būtiski cieta muzeja direktores kabinets.

Par notikušo ir sākts kriminālprocess par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā. Par šādu nodarījumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

Pēdējās nedēļās notikuši vairāki incidenti, kas saistīti ar Latvijas vēstures objektiem.

Februārī aizturēts Igaunijas un Krievijas dubultpilsonis, kurš 29.janvārī Tukuma novada Džūkstes pagastā Krievijas specdienesta uzdevumā veica piemiņas akmens «Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem — Latviešu leģiona karavīriem» apgānīšanu, aplejot to ar sarkanu krāsu.

Tāpat februārī konstatēts, ka Liepājas Karostā nozagts metāla krusts ar uzrakstu «8 Kurelieši». Šī piemiņas vieta iekārtota, lai atgādinātu par Latvijas Brīvības cīņu vēsturi. Ģenerāļa Jāņa Kureļa grupa jeb kurelieši pastāvēja īsu brīdi 1944.gada otrajā pusē un, par spīti tā laika situācijai, apzinājās sevi ārpus abām okupācijas varām — vāciešiem un krieviem, un bija gatavi cīnīties par brīvu Latviju.