Tiesa Ādamsonu atzīst par vainīgu spiegošanā un piespriež 8,5 gadu cietumsodu

Pirmās instances tiesa Ādamsonu notiesāja par četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp par svešas mantas iegūšanu ar viltu nelielā apmērā, šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas, sodot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem un īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem.

Daļēji saskaitot piespriestos sodus, Ādamsonam noteica galīgo sodu — brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Savukārt Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Genādiju Silonovu par spiegošanu tiesa notiesāja un sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Erlens Ernstsons norāda, ka Ādamsons nelikumīgi, sistemātiski un mērķtiecīgi vāca un ar Silonova starpniecību nodeva neizpaužamās ziņas, kā arī citas ziņas ārvalsts izlūkdienestam — Krievijas Federālajam drošības dienestam.

Savukārt Silonovs veica neizpaužamu ziņu, kā arī citu ziņu nelikumīgu vākšanu minētajam izlūkdienestam tieši un tā uzdevumā. Minētās ziņas arī saturēja un sniedza detalizētu ieskatu par Latvijas valsts iestāžu, tiesību aizsardzības iestāžu un valsts drošības iestāžu darbu, kā arī valsts aizsardzības sistēmu. Šīs ziņas saskan ar Nacionālās drošības koncepcijā identificētajiem Krievijas specdienestu mērķiem pret Latviju.

Tāpat tiesa konstatēja, ka Ādamsons nepamatoti pieprasīja un saņēma kompensāciju par transporta izdevumiem, nodarot Latvijas Saeimai mantisku zaudējumu, kā arī iegādājās un savā dzīvesvietā nelikumīgi, bez attiecīgas atļaujas glabāja šaujamieroču munīciju — patronas, kas derīgas šaušanai.

Kā ziņots, Ādamsons tika apsūdzēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem — par spiegošanu, krāpšanu nelielā apmērā un šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas. Deputātam tika inkriminēta krāpšana nelielā apmērā, kas saistīta ar degvielas izdevumu atlīdzināšanu, un kopējā summa ir aptuveni 100 eiro. Tāpat atrasti vairāki desmiti patronu.

Attiecībā uz iespējamo spiegošanu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka likumsargiem par Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.

Uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai četru gadu laikā līdz aizturēšanas brīdim. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus — dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret «Nord Stream 2». Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Latvijas Televīzijas raidījums «De facto» vēstīja, ka pirmajās tiesas sēdēs Ādamsons tika iztaujāts par naudas pārskaitījumiem viņa meitai, kurus prokurors uzskata par Krievijas maksājumiem politiķim. Prokurora ieskatā, Ādamsons par spiegošanu saņēmis atlīdzību un nauda pārskaitīta Ādamsona meitai Krievijā. Ādamsons to sauca par absurdu, apgalvojot, ka viņš pats esot nodevis Silonovam naudu — parasti 100-200 eiro ik pāris mēnešos, lai viņš to Krievijā ieskaitītu Ādamsona meitas kontā. «Lielas summas pārāk nebija, jo, manā ieskatā, Ādamsons ne tik daudz materiālās atlīdzības dēļ bija ieinteresēts sadarboties ar Krievijas specdienestiem, kā savas pārliecības dēļ. To arī pierāda lietā fiksētie pierādījumi — sarunas un izteicieni,» teica prokurors.

Tāpat Ādamsonam uzdeva jautājumus par vizītēm Maskavā, kuru laikā viņš ticies ar personām, kuru identitāti nav iespējams pārbaudīt, jo politiķis atteicās tiesai nosaukt viņu pilnos vārdus. Apsūdzība uzskata, ka Ādamsons piegādājis informāciju konkrēti Krievijas Federālajam drošības dienestam. 

Ādamsons tiesā kategoriski noliedza informācijas nodošanu Krievijas Federālajam drošības dienestam, lai arī atzina, ka pazīst Silonovu. Arī apsūdzētais Genādijs Silonovs neatzīst saistību ar Krievijas Federālo drošības dienestu.

No lietas dokumentiem izriet, ka Ādamsonam dažādas ziņas, kas tika nodotas Silonovam, piegādājis bijušais VDK izmeklētājs Andris Strautmanis un bijušais Valsts drošības dienesta darbinieks Artūrs Šmaukstelis. Viņu abu saistību ar spiegošanu nepierādīja. Taču Strautmani apsūdz citā krimināllietā, bet Šmaukstelis vienojās par nosacītu cietumsodu par valsts noslēpuma un citu neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Ādamsonu aizdomās par spiegošanu VDD aizturēja 2021.gada vasarā. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu, bet 2021.gada decembrī deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā. Drošības nauda tika samaksāta, un Ādamsons 2022.gada janvārī no apcietinājuma tika atbrīvots. Tagad prokurors politiķim ir noteicis papildu drošības līdzekļus.

Saeimas vairākums 2021.gada decembrī pēc Ģenerālprokuratūras lūguma atļāva sākt kriminālvajāšanu pret Ādamsonu. Ādamsons pēc apcietināšanas nolēma izstāties no partijas «Saskaņa», bet nenolika Saeimas deputāta mandātu.

Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nebija pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.

Tāpat viņš darbojās vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojās deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons bija deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.

Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.