Tagad vēl filtri: daudzīvokļu māju iedzīvotājus gaida jauni izdevumi

Daudzās mājās iedzīvotāji gadiem maksā par ūdeni ne tikai pēc skaitītāja rādījumiem, bet arī par kaut kādiem mistiskiem kubikmetriem, ko sauc par “starpību starp mājas skaitītāja rādījumiem un dzīvokļu skaitītāju rādījumu summu”.

Dzīvokļa īpašnieks taupa ūdeni, lieku reizi neatgriež krānu un rūpīgi seko savu ūdens skaitītāju rādījumiem….. Taču atnāk kārtējais rēķins, un, izrādās, ka atkal jāmaksā par “papildu” ūdeni. No kurienes tas rodas?

Jau vairāk nekā 20 gadus – kopš valstī tika ieviesti dzīvokļu ūdens skaitītāji – iedzīvotāji ir spiesti maksāt par papildus patērēto ūdeni. Tiem, kuri taupa un tērē ne vairāk kā kubikmetru karstā un aukstā ūdens, šī starpība dažkārt pārsniedz mēnesī patērētā ūdens daudzumu!

Situācija tiek kontrolēta… un nemainās

Periodiski šis jautājums tiek izskatīts visos līmeņos – no pašvaldībām līdz ministrijām, tiek pieņemti Ministru kabineta noteikumi un likumi, tad grozījumi tajos, bet situācija nemainās: iedzīvotāji turpina maksāt par ūdeni pēc sava skaitītāja plus starpību.

Sūdzības saņem arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Laika posmā no 2021. gada līdz 2023. gada jūlijam centrs veica pārbaudes 23 pilsētās, pārbaudot 201 skaitītāju, kas atradās dzīvojamo māju ievados. No tiem 58 skaitītāji tika izņemti ārpuskārtas verificēšanas veikšanai. Rezultāti liecina, ka no 201 pārbaudītā skaitītāja par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām tika atzīti 33 skaitītāji jeb 16%. Biežākais neatbilstību iemesls – 20 skaitītāji ārpuskārtas verificēšanas rezultātā tika atzīti par lietošanā nederīgiem (kopā izņemti 58 skaitītāji). Otrs biežākais neatbilstību iemesls – 11 skaitītājiem nav ievērots atkārtotās verificēšanas periodiskums. Rezultātā liels skaits ūdens skaitītāju tika atzīti par neprecīziem.

Arī pašvaldību un ūdens piegādātāju aptauja parādīja, ka 34 % pašvaldību un 46 % pakalpojumu sniedzēju uzskata, ka neprecīzi ūdens skaitītāju rādījumi ir nopietna problēma.

Ūdens piegādātāji dažādos Latvijas reģionos apgalvo, ka ūdenssaimniecības uzņēmumi piegādā tīru ūdeni. Tomēr dažviet ūdensapgādes sistēma ir nolietojusies un prasa pastāvīgu remontu. Acīmredzot tas ietekmē ūdens kvalitāti. Rezultātā māju un dzīvokļu skaitītāji aizsērē un sniedz neprecīzus rādījumus.

Pētījuma rezultātu analīze parādīja, ka skaitītāju neprecizitāti izraisa cieto daļiņu saturs ūdenī, un šo problēmu var atrisināt, uzstādot filtru. Speciālisti arī noskaidroja, ka mehānisko filtru uzstādīšana dzīvojamo māju ievados pirms skaitītājiem ļauj uzlabot ūdens kvalitāti un nodrošināt precīzāku ūdens patēriņa uzskaiti.

Par savu naudu

Rezultātā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), saņemot PTAC datus, izveidoja darba grupu, kas izstrādāja grozījumus Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā, kas paredz tiesības daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem pie mājas ūdens ievada – pirms kopējā skaitītāja – organizēt mehāniskā ūdens filtra uzstādīšanu, nomaiņu un apkopi. Savukārt pakalpojuma sniedzējs – ūdenssaimniecības uzņēmums – varēs pieprasīt lietotājiem uzstādīt mehānisko ūdens filtru, lai uzlabotu ūdens skaitītāju precizitāti un ūdens kvalitāti. 

Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1. pants noteic, ka mehāniskais ūdens filtrs ir ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esoša ūdens filtrēšanas ierīce, kas uzstādīta komercuzskaites mēraparāta mezglā pirms komercuzskaites mēraparāta un nodrošina iespējamu mehānisku piemaisījumu un suspendēto vielu ar daļiņu izmēru, kas nav mazāks par 500 mikrometriem (µm), atdalīšanu no dzeramā ūdens.

Tomēr kāpēc šo filtru uzstādīšana nav ūdens piegādātāja pienākums? Tas taču būtu loģiski, ja piegādātājs uzņemtos attīrīt ūdeni, kas no maģistrālajām caurulēm nonāk pie patērētāja. Tikmēr likumdevējiem ir savs viedoklis – viņi uzskata, ka filtru uzstādīšana ir mājas iedzīvotāju kompetencē.

Likuma izstrādātāji argumentē to šādi: “Centralizētajā ūdens piegādes sistēmā ūdens piegādātājs ir atbildīgs par dzeramā ūdens kvalitāti līdz brīdim, kad ūdens nonāk ēkā.”

Savukārt filtrs tiek uzstādīts pirms kopējā skaitītāja, respektīvi, ēkas teritorijā, tāpēc tas ir iedzīvotāju īpašums. Protams, ar dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Tas nozīmē, ka filtra uzstādīšanas izmaksas jāsedz pašiem iedzīvotājiem, lai gan kopējais skaitītājs pieder ūdensapgādes uzņēmumam. Turklāt, kā redzam, ūdens piegādātājam ir tiesības pieprasīt no lietotājiem (daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem) uzstādīt šo skaitītāju.

Bilde kļūst skaidrāka. Patērētāji jeb dzīvokļu īpašnieki kārtējo reizi sūdzas, ka viņiem ir aprēķināta maksa par ūdens starpību. Sūdzība nonāk pie apsaimniekotāja, kurš to nodod tālāk ūdens piegādātājam. Tas, citējot likuma grozījumus, atbild: uzstādiet filtru, kā to prasa likums, tad runāsim tālāk.

Turklāt likums piešķir jaunas tiesības (vai pienākumus?) pašvaldībām. Proti, pašvaldības var ieviest saistošos noteikumus, kas noteiks situācijas, kad vietējais ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt, lai daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji organizē mehāniskā ūdens attīrīšanas filtra uzstādīšanu, nomaiņu vai apkopi.

Izrādās, ka jaunais likums ir paplašinājis visu – gan ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju, gan pašvaldību – tiesības, kā rezultāta dzīvokļu īpašnieku tiesības uzstādīt mehānisko ūdens filtru kļūst par pienākumu. Un pat ja jūsu mājā šī starpība ir nenozīmīga vai arī iedzīvotājus tā īpaši nesatrauc, ūdens piegādātājs vai pašvaldība var pieprasīt, lai dzīvokļu īpašnieki uzstādītu dārgu ierīci ūdensapgādes uzņēmuma piegādātā ūdens attīrīšanai. Tas, starp citu, paver labas iespējas nopelnīt arī šādu filtru piegādātājiem…

Cik tas maksā?

Cik šāda iekārta varētu izmaksāt? Varbūt tā ir lēta un nav par ko diskutēt?

Izstrādājot šos likuma grozījumus, tika noteikts, ka filtra cena būs atkarīga no dažādiem ūdens faktoriem: cietības, piemaisījumu daudzuma un kvalitātes. Likumdevēji apgalvoja, ka ar laiku izmaksas atmaksāsies, jo samazināsies kopējie maksājumi par ūdeni.

Taču mēs zinām, ka ūdens skaitītāji ir periodiski jāmaina. Acīmredzot tas attiecas arī uz filtriem, un, iespējams, prasības būs stingrākas. Tāpēc, pilnīgi iespējams, ka ar filtra iegādi izmaksas neaprobežosies. Pēc tam būs jāmaksā par tā pārbaudi, nomaiņu, kalibrēšanu utt.

Turklāt filtri nedod simtprocentīgu garantiju. Var sanākt, ka iedzīvotāji sametīsies filtram un turpinās maksāt par ūdens starpību.

Piemēram, privātmājai, kurā dzīvo 4-5 cilvēki, komplekts ūdens attīrīšanai no daļiņām un piemaisījumiem maksā aptuveni 3 500 eiro bez uzstādīšanas. Tādējādi šis jaunievedums kļūst par vēl vienu izmaksu pozīciju daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju rēķinos.

Prasības daudzīvokļu māju uzturēšanai un apkalpošanai ar katru gadu kļūst arvien stingrākas, un tas viss gulstas uz iedzīvotāju tauslajiem pleciem…

Oksana PETRENKO