«Swedbank» samazinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 1,9%

Tāpat banka samazinājusi Latvijas IKP prognozi 2027. gadam no iepriekš prognozētajiem 2,5% līdz 2,3%.

Tajā pašā laikā «Swedbank» palielinājusi Latvijas gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no 2,8% līdz 4,2%, kamēr gada vidējās inflācijas prognoze 2027. gadam palielināta no 2,7% līdz 3%.

Lietuvas IKP pieauguma prognozi šim gadam «Swedbank» samazinājusi no 3,5% līdz 3%, bet 2027. gadam IKP pieauguma prognoze samazināta no 2,5% līdz 2,3%.

Tajā pašā laikā Lietuvas gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam palielināta no 3,5% līdz 5,2%, bet 2027. gadam samazināta no 3% līdz 2,5%.

Savukārt Igaunijas IKP pieauguma prognozi šim gadam «Swedbank» samazinājusi no 2,3% līdz 2%, bet 2027. gadam — no 2,6% līdz 2,5%.

Vienlaikus Igaunijas gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam palielināta no 2,6% līdz 4,3%, bet 2027. gadam — no 2,4% līdz 2,9%.

«Swedbank» galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija atzīmē, ka pirms kara Tuvajos Austrumos sākuma banka gaidīja zemāku inflāciju un spēcīgāku IKP izaugsmi Latvijā un pārējā Eiropā, taču šīs prognozes nepiepildīsies.

«Arī pieņemot, ka kuģošana Hormuza šaurumā drīz atsāksies, energocenu kāpums paaugstinās inflāciju Latvijā līdz vidēji 4,2% šogad un 3% 2027. gadā. IKP izaugsme šogad sabremzēsies līdz 1,9%, bet nākamgad varētu augt 2,3% apmērā. Joprojām gaidām, ka algu kāpums būs straujāks nekā cenu pieaugums, tāpēc mājsaimniecību pirktspēja turpinās pieaugt, balstot privāto patēriņu,» pauž Zorgenfreija.

Tāpat viņa norāda, ka, inflācijai augot arī eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) šogad varētu celt procentu likmi no pašreizējiem 2% līdz 2,5%, bet līdz nākamā gada beigām, inflācijai atkāpjoties, tā atkal tiks samazināta. Netiek prognozēts, ka šāds likmju kāpums būtiski kavēs investīcijas, taču jo ilgāk Hormuza šaurums būs slēgts, jo drūmākas kļūst perspektīvas. Alternatīvajā scenārijā inflācija Latvijā šogad vidēji varētu sasniegt 8% un nākamgad 7,5%, bet IKP izaugsme varētu noslīdēt līdz attiecīgi 1% un 0,8%.

Zorgenfreija min, ka Hormuza šaurums, caur kuru pirms kara sākuma tika transportēti aptuveni 20% no pasaules naftas un sašķidrinātās dabasgāzes, ir bijis faktiski slēgts divus mēnešus. Enerģijas cenas kāpušas, un īpaši strauja cenu reakcija bijusi tādiem naftas produktiem kā dīzeļdegviela un aviācijas degviela. Šaurums ir būtisks arī virknei citu pasaules ekonomikas darbībai svarīgu produktu. Piemēram, to šķērso 30% no pasaules pa jūru pārvadātā mēslojuma, 33% no pusvadītāju ražošanā un medicīnā svarīgā hēlija, puse no pasaules pa jūru tirgotā sēra. Šo apjomu zaudēšanu pasaules ekonomika neizjūt uzreiz, bet ir būtisks risks, ka, kuģošanas un ražošanas pārtraukumam ieilgstot, sekas var izvērsties ļoti plašas. Pamata prognozēs gan banka pieņēmusi, ka Hormuza krīzei samērā drīz tiek rasts risinājums un pasaules cenas pakāpeniski sarūk.

Karš Tuvajos Austrumos ietekmē mājsaimniecības un uzņēmumus visā pasaulē, tomēr ietekme nav vienmērīga. Daudzās Āzijas valstīs vērojams ne tikai enerģijas cenu kāpums, bet arī gāzes un degvielas trūkums, un ieviesti enerģijas taupības pasākumi. ASV mājsaimniecības un uzņēmumi izjūt strauju degvielas cenu kāpumu, bet gāzes cenas ierobežotās eksporta kapacitātes dēļ ir ļoti zemas. ASV ir energoresursu eksportētājs, valstī nav bažu par energoresursu pietiekamību un ekonomika kopumā ir noturīga, min Zorgenfreija.

Viņa norāda, ka Eiropā esam redzējuši strauju kāpumu degvielas cenās. Dabasgāzes cenas ir augstākas nekā pirms kara, tomēr, daļēji pateicoties diversificētiem sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem, cenu reakcija bijusi pat pārsteidzoši mērena. Arī elektrības cenas Eiropā saglabājušās zemas, pateicoties gan mērenajām gāzes cenām, gan atomenerģijai, gan arī nesenajām investīcijām atjautīgajā enerģijā un energosavienojumos. «Kopumā jāsaka, ka līdz 2022. gada enerģijas krīzes apmēriem Eiropā vēl tālu. Tomēr jo ilgāk karš turpināsies, jo augstākas cenas vērosim, un jo lielāka energoresursu deficīta iespējamība arī Eiropā. Turklāt Eiropas ekonomikas izaugsmi ierobežos arī jau iepriekš daudz apspriestie ASV importa tarifi,» min Zorgenfreija, piebilstot, ka šajā jomā neskaidrība atkal augusi pēc ASV prezidenta Donalda Trampa maija sākuma draudiem par tarifa Eiropā ražotajiem automobiļiem paaugstināšanu līdz 25%.

Zorgenfreija norāda, ka kopumā inflācija pasaulē būs augstāka, bet IKP izaugsmes prognozes pārskatītas uz leju lielākajai daļai Latvijas partnervalstu. Inflācija eirozonā šogad būs vidēji 2,9% apmērā, kas ir virs ECB mērķa. Lai izslēgtu iespējamu kāpumu vidēja termiņa inflācijas gaidās, ECB reaģēs, ceļot procentu likmes jūnijā un septembrī. Līdz ar to noguldījumu iespējas uz nakti likme, kam cieši seko EURIBOR, šogad kāps līdz 2,5% no 2% šobrīd. «Swedbank» bāzes scenārijā pieņemts, ka pasaules izejvielu cenas jau no šā gada otrās puses būtiski pazemināsies. Tāpēc inflācija 2027. gadā strauji atkāpsies, un ECB varēs atkal samazināt procentu likmi, atgriežoties pie 2% nākamā gada beigās.

Viņa atzīmē, ka pēc ieilgušas stagnācijas Latvijas IKP 2025. gadā auga par 2,1%, un šā gada sākumā vairākas no pērn redzētajām pozitīvajām tendencēm turpinājās. Inflācija manāmi saruka. Kreditēšanas tempi bija strauji, ekonomikas dalībnieku optimisms auga, kāpa mazumtirdzniecības apmēri, karšu maksājumu aktivitāte, kā arī pakalpojumu nozaru izlaide. Pakalpojumu eksportā bija vērojama teicama izaugsme, taču preču eksportā no atkopšanās joprojām nebija ne vēsts. Pērn strauji augusī apstrādes rūpniecība diemžēl šā gada sākumā saruka.

«Karš Tuvajos Austrumos bildi ir pabojājis. Inflācija martā un aprīlī strauji kāpa degvielas cenu lēciena dēļ. Ekonomikas sentimenta rādītājos redzamas izmaiņas. Ja uzņēmēju noskaņojums pēdējos mēnešos turējies labi, tad patērētāji aprīlī kļuvuši pesimistiskāki. Starp galvenajiem iemesliem noteikti ir kāpums inflācijas gaidās un bažas par ekonomikas attīstību,» skaidro Zorgenfreija.

Viņa norāda, ka Latvijas mājsaimniecības ir vairāk pakļautas enerģijas cenu šokiem nekā mājsaimniecības vidēji Eiropas Savienībā vai pārējā Baltijā. Lielāka daļa mājsaimniecību izdevumu tiek tērēta apkurei un elektroenerģijai, kā arī dīzeļdegvielai, kas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka lielākais tūlītējais cenu kāpums ir bijis tieši dīzeļdegvielai. Pozitīvi ir tas, ka Latvijas ekonomika ir mazāk atkarīga no dabasgāzes nekā 2021. gadā, un tās galvenie piegādātāji ir ASV un Norvēģija, nevis Tuvo Austrumu valstis. Turklāt elektroenerģijas cena līdz šim saglabājusies zema, pateicoties gan pavasara paliem, gan arī iepriekšējām investīcijām atjaunīgajā enerģijā Baltijas reģionā.

«Enerģijas cenu šoka tiešā ietekme uz inflāciju Latvijā varētu būt lielāka nekā citās reģiona valstīs. Tomēr kopējā patēriņa cenu līmeņa reakcija uz globālo enerģijas cenu kāpumu, visticamāk, nebūs tik spēcīga kā 2022. gadā. Tas gan tādēļ, ka pasaules izejvielu cenas nav augušas tik strauji kā 2022. gadā, gan arī pašreizējās ekonomiskās situācijas dēļ,» min Zorgenfreija.

Viņa skaidro, ka šoreiz ekonomikas atkopšanās ir vien nesen sākusies, un pieprasījums joprojām ir trausls. Līdz ar to krietni retāk redzēsim situācijas, kad uzņēmumi ceļ pārdošanas cenas vairāk, nekā to pamatotu izmaksu pieaugums — rīcība, kas nereti bija novērojama 2022. gadā. Uzņēmumu finanšu situācija un ierobežotā spēja celt pārdošanas cenas arī ierobežos algu kāpumu, ko darbinieki, sastopoties ar dzīves dārdzības pieaugumu, varētu lūgt. Līdz ar to otrās kārtas efektu risks uz inflāciju ir mazāks. Tomēr inflācija joprojām būs būtiski augstāka, nekā «Swedbank» prognozēja janvārī, vidēji sasniedzot 4,2% šogad, un 3% 2027. gadā.

Tāpat Zorgenfreija min, lai gan inflācija būs augstāka, tā «neapēdīs» algu kāpumu. Bruto algu pieaugums jau pāris gadus bremzējas un šogad būs vēl nedaudz lēnāks — vidēji 6,8% apmērā. Pateicoties augstākam neapliekamajam minimumam, algas «uz rokas» augs par aptuveni 0,5 procentpunktiem straujāk, pārsniedzot inflāciju. Turklāt darba tirgus saglabāsies noturīgs. Līdz ar to mājsaimniecību patēriņš turpinās augt, lai gan lēnāk, nekā iepriekš tika gaidīts.

Viņa norāda, ka investīcijas turpinās veicināt publiskā sektora projekti. Nav izslēgts, ka ar Tuvo Austrumu karu, enerģijas cenām un procentu likmēm saistītā neskaidrība atsevišķas mājsaimniecību un uzņēmumu investīciju ieceres varētu aizkavēt. Tomēr kopējais uzņēmēju noskaņojums pagaidām ir noturīgs un mājsaimniecību plāni par mājokļa iegādi ir optimistiski. Arī ECB noteikto procenta likmju kāpums tiek prognozēts salīdzinoši neliels un īslaicīgs, kam nevajadzētu būtiski bremzēt privāto investīciju plānus. Līdz ar to gaidāms, ka arī investīcijās turpināsies — kaut lēnāks — bet kāpums.

«Swedbank» prognozē, ka Latvijas ekonomika tuvākajos gados turpinās augt, lai gan lēnāk, nekā iepriekš gaidīts. IKP pieauguma prognoze 2026. gadam samazināta līdz 1,9%, ņemot vērā gan vājāku eksporta sniegumu jaunākajos datos, gan arī Irānas kara ietekmes dēļ. Savukārt 2027. gadā, kad inflācija gada laikā būtiski saruks, IKP izaugsme paātrināsies līdz 2,3%.

Zorgenfreija norāda, ka «Swedbank» ir izstrādājusi alternatīvo scenāriju, kurā Hormuza krīze ieilgst, energocenas strauji aug un ilgstoši saglabājas augstā līmenī. Tiek pieņemts, ka naftas cena līdz šā gada beigām negatīvajā scenārijā būs ap 140 ASV dolāriem par barelu, gāzes cena ap 100 eiro par megavatstundu (MWh), attiecīgi strauji augot arī elektrības cenai, kas gada otrajā pusē būtu ap 200 eiro par MWh. Pieņemts, ka enerģijas cenas nākamgad pakāpeniski saruks.

Pēc viņas teiktā, šādā scenārijā inflācija strauji paātrinātos, sasniedzot vidēji 8% šogad un 7,5% 2027. gadā. Inflācija būtiski palielinātos arī eirozonā, sasniedzot apmēram 5% vidēji šogad un nākamgad, tādējādi ECB strauji celtu procentu likmes — līdz 3,25%. Krīzes ieilgšanas dēļ būtiski pasliktinātos ekonomikas dalībnieku noskaņojums, privātās investīcijas tiktu atliktas uz vēlāku laiku. Augstās inflācijas dēļ arī mājsaimniecību pirktspēja saruktu, kas nozīmētu kritumu privātajā patēriņā. Ekonomika eirozonā šogad un nākamgad būtu stagnācijā. Arī Latvijas IKP vairākus ceturkšņus pēc kārtas būtu stagnācijā, vai pat piedzīvotu īslaicīgu kritumu. 2026. gadā kopumā Latvijas IKP gan joprojām būtu aptuveni par 1% lielāks nekā pērn, galvenokārt pateicoties 2025. gada beigu ekonomikas izaugsmei. Lai gan enerģijas cenas un inflācija 2027. gada laikā pakāpeniski saruktu, un ECB sāktu samazināt procentu likmes, IKP izaugsme Latvijā gadā kopumā būtu vēl nedaudz vārgāka nekā 2026. gadā un veidotu 0,8%.

«Jāatzīmē, ka šajā scenārijā ņemti vērā tikai efekti, kas izriet no energocenu kāpuma. Ilgstošs Hormuza šauruma kuģošanas pārrāvums nozīmētu arī būtiskas problēmas virknē citu piegāžu ķēžu — tostarp saistībā ar hēliju, alumīniju, sēru, un, protams, slāpekļa mēslojumu. Līdz ar to negatīvie efekti būtu vēl daudz plašāki, un visdrīzāk ietvertu arī strauji augošas pārtikas cenas šī gada otrajā pusē,» piebilst Zorgenfreija.