Viņš norādīja, ka atbilstoši sankciju paketēm, kuras pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ieviesa Eiropas Savienība, ASV un Lielbritānija, bankām bija jāpārskata maksājumi, lai nebūtu iespējami darījumi ar sankciju sarakstos nonākušiem cilvēkiem, uzņēmumiem un korespondentbankām.
«Risks, lai nodrošinātu tādu pakalpojumu kā pārrobežu pārvedumi uz Krieviju un Baltkrieviju, faktiski kļuva neakceptējams. Faktiski visas lielās universālās bankas un ne tikai Latvijā šo pakalpojumu pakāpeniski slēdza, un šobrīd tas ir nišas, ļoti augsta riska un arī dārgs pakalpojums,» sacīja Mencis.
Viņš pauda, ka pat noliekot malā morāles un ētikas aspektu, arī tīri tehniski un juridiski sadarboties ar Krievijas un Baltkrievijas tirgiem ir kļuvis teju vai neiespējami. Ir arī vienprātība, ka valsts nekādā veidā neatbalstīs un nepalīdzēs risināt problēmas, ja kāds uzņēmējs, apzinoties šo ļoti augsto risku un turpinot darboties šajās valstīs, nonāks kaut kādās problēmsituācijās.
«Vienlaikus lielākā daļa uzņēmēju ir gatavi pielāgoties, un saprotot to, ka šie tirgi aizveras, meklē izejvielas un alternatīvas citur. Savukārt tiem, kuri šajās valstīs kaut ko tirgoja, bija jāizvērtē, vai tagadējie riski atbilst ekonomiskajam labumam, ko var iegūt pretī. Situācijas ir dažādas un arī lēmumi ir dažādi. Turklāt šīs izmaiņas nebūt nav beigušās. Sankcijas var pieņemt vienā dienā, bet, ja uzņēmumam ir jāslēdz vai jāpārdod ražotne, jāpabeidz iesāktie darījumi, tad tas prasa laiku,» situāciju ar bankas klientiem, kuri sadarbojās ar Krieviju un Baltkrieviju, raksturoja Mencis.
Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka kopumā Latvijas ekonomikā tas nenozīmē būtiskas izmaiņas.
«Latvijas ekonomika jau no 2014.gada bija sākusi pārorientāciju no šiem uz citiem tirgiem. Arī mēs no bankas puses darbību šajos tirgos vērtējām kā risku arī pirms kara sākuma. Tādēļ karš bija traģisks katalizators, bet, izņemot enerģētikas nozari, tas neradīja kādu fundamentāli jaunu pavērsienu Latvijas ekonomikas virzībā,» norādīja Latvijas «Swedbank» vadītājs.
Jautāts, vai «Swedbank» ir nācies iesaldēt sankcijām pakļautu uzņēmumu vai personu aktīvus, Mencis atbildēja, ka, ņemot vērā naudas atmazgāšanas novēršanas prasības un Latvijas finanšu sektora «kapitālo remontu», bankas jau agrāk pārskatīja klientu portfeļus, tādēļ tagad iesaldēto aktīvu gadījumi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.
Pēc aktīvu apmēra «Swedbank» ir lielākā banka Latvijā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.