«Swedbank»: Mājokļu pieejamība otrajā ceturksnī samazinājusies Rīgā un Viļņā

Mājokļu pieejamība šogad otrajā ceturksnī Rīgā joprojām bija būtiski augstāka nekā Tallinā un Viļņā.

2026. gada otrajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties mājokli 74,1 kvadrātmetra platībā, Viļņā — 58,6 kvadrātmetru platībā, bet Rīgā mājokļu pieejamība saglabājās krietni augstāka, ļaujot iegādāties mājokli 108,1 kvadrātmetra platībā.

«Swedbank» ekonomists Oskars Niks Mālnieks aģentūrai LETA norādīja, ka mājokļu pieejamība šogad otrajā ceturksnī Rīgā samazinājās, bet iedzīvotāju pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem saglabājās augsts.

Otrajā ceturksnī Rīgā dzīvokļu cenu pieaugums apsteidzis mājsaimniecību ienākumu gada izaugsmi. Būtiskākā izmaiņa kopš gada sākuma ir tā, ka otrajā ceturksnī Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju kāpuma ietekmē EURIBOR likmes bija krietni augstākas.

Mālnieks min, ka Rīgā sērijveida projektu dzīvokļu pieejamība ir samazinājusies, kamēr pirmreizējā tirgū mājsaimniecības varēja atļauties par pāris kvadrātmetriem vairāk nekā gadu iepriekš.

Viņš norāda, ka, par spīti būtiskajam pasliktinājumam iedzīvotāju noskaņojumā otrajā ceturksnī un straujajam uzlabojumam jūlijā, iedzīvotāju pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem šogad nav īpaši mainījies un saglabājies augstos apmēros.

Aktivitāte dzīvokļu tirgū bija mazliet lielāka nekā gada sākumā un būtiski virs ilgtermiņa vidējā, tomēr iepaliekot augstajam aktivitātes līmenim, ko varēja redzēt 2025. gadā. Ekonomists skaidro, ka novērotais kritums pirmreizējā tirgū visdrīzāk būs neilgs, jo atlikušajā gada daļā gaidāma dažādu projektu nonākšana tirgū un jauno rezervāciju skaits ir augsts. Strauji augošās sērijveida dzīvokļu cenas, visticamāk, ir viens no iespējamajiem iemesliem aktivitātes samazinājumam Rīgas lielākajā dzīvokļu segmentā.

Sērijveida dzīvokļu cenas otrajā ceturksnī kāpa par vairāk nekā 8% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tas līdz ar lēni augošu pārējā un dārgākā otrreizējā tirgus īpatsvaru ļāva tirgus vidējai cenai pakāpties par 7,4%. Cena pirmreizējā tirgū pēdējos divus gadus bijusi samērā stabila. Otrajā ceturksnī jauno dzīvokļu cenās redzams pavisam neliels kritums, kas ļāva segmenta pieejamībai noturēties virs pērnā gada līmeņa.

Mālnieks norāda, ka kopš kara sākuma Tuvajos Austrumos drīz apritēs pusgads un neskaidrības nav kļuvis īpaši mazāk. Tomēr pasaules ekonomikas un energoresursu tirgi izrādījušies noturīgāki, nekā sākotnēji domāts. Signalizējot par gatavību neļaut inflācijai iesakņoties, ECB jūnijā pārtrauca gadu ilgo «miera periodu», paceļot procentu likmes par 25 bāzes punktiem.

«Rudenī «Swedbank» ekonomisti gaida vēl vienu ECB likmju kāpumu par 0,25 procentpunktiem. Ja vien neredzēsim kādu jaunu pārsteigumu, kurš varētu ietekmēt inflācijas turpmākās gaitas eirozonā, septembra likmju kāpumam būtu arī jābūt pēdējam ECB likmju paaugstinājumam šajā ciklā,» norāda Mālnieks, piebilstot, ka turpmākajos ceturkšņos salīdzinoši lielāka ietekme uz mājokļu pieejamību būs algu un dzīvokļu cenu savstarpējai mijiedarbībai.

Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu, tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme, kā arī tas, ka mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā, un, ka hipotekārā kredīta apkalpošanai tiek novirzīti ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Pēc aktīvu apmēra «Swedbank» ir lielākā banka Latvijā.