Tenge apsteidzis gandrīz visas Eiropas valūtas: no kā papildus naftai pārtiek Kazahstānas ekonomika

Ārvalstnieki tur desmito daļu tenge denominētā valsts parāda

Tenge tradicionāli tiek uzskatīta par naftas cenu kāpuma labuma guvēju, taču šoreiz galvenais nostiprināšanās iemesls bijis kapitāla pieplūdums, kazahstānas izdevumam OnInvest teicis ING galvenais ekonomists NVS reģionam Dmitrijs Dolgins. Jūnijā ārvalstu ieguldījumi tenge denominētajā valsts parādā sasnieguši 5 miljardus dolāru — pretstatā aptuveni 2 miljardiem dolāru gadu iepriekš, kas veido gandrīz desmito daļu no visa apgrozībā esošā šāda veida vērtspapīru apjoma.

Otrs faktors — vienkāršota piekļuve tirgum nerezidentiem. Pieplūdums paātrinājies pēc tam, kad aprīlī varas iestādes paziņoja par plāniem pieslēgt vietējās valsts obligācijas Euroclear — starptautiskajai vērtspapīru norēķinu klīringa sistēmai. «Visaktīvākais kapitāla pieplūdums vērojams pēdējos mēnešos,» apstiprina Dolgins. Kazahstāna cer iekļūt arī jaunattīstības tirgu valsts obligāciju etalonindeksā JPMorgan GBI-EM: pēc Nacionālās bankas datiem, Kazahstānas vērtspapīru daļa varētu sasniegt 8%.

Valūtu atbalsta arī tiešo ārvalstu investīciju (TĀI) atjaunošanās — līdz 6,3 miljardiem dolāru pirmajā ceturksnī. Kā norāda Goldman Sachs EMEA reģiona ekonomikas nodaļas līdzdirektors Klemenss Grāfe, valsts ievērojamus līdzekļus, tostarp ārvalstu, iegulda transporta infrastruktūrā: Kazahstāna tiecas kļūt par tranzīta centru kravām no Ķīnas uz Eiropu un iegūt ienākumu avotu papildus naftai.

IKP izaugsme un investīciju pieplūdums

Bruto tiešo ārvalstu investīciju pieplūdums 2025. gadā sasniedza 20,5 miljardus dolāru, pieaugot par 14,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pēc Nacionālās bankas datiem, valsts vidēji piesaista vairāk nekā 20 miljardus dolāru TĀI gadā un akumulē aptuveni 60% no ārvalstu kapitāla, kas plūst uz Vidusāziju. Nauda arvien vairāk apiet izejvielu sektoru: pēc ANO ESCAP datiem, uz Kazahstānu attiecināmi gandrīz 89% no visām reģiona greenfield investīcijām (ieguldījumiem jaunu ražotņu izveidē no nulles) — 19 miljardi dolāru.

IKP izaugsme 2025. gadā sasniedza 6,5% — tas ir maksimums pēdējo desmit gadu laikā. No janvāra līdz aprīlim 2026. gadā ekonomika pieauga par 3,6%, neraugoties uz naftas ieguves samazināšanos: dzinējspēks bija apstrādes rūpniecība (+9,9%), galvenokārt mašīnbūve (+23,3%) un farmācija (+35,2%). Septiņos šā gada mēnešos IKP pieaudzis par 4,1%.

Statistikai seko ārējo novērotāju vērtējumi. IMD konkurētspējas reitingā par 2025. gadu Kazahstāna pakāpusies uz 38. vietu no 69 ekonomikām, apsteidzot vairākas Eiropas valstis: eksperti atzīmējuši labu nodokļu vidi un pārvaldības prakses kvalitāti. Global Investment Risk & Resilience Index indeksā valsts ieņēmusi 53. vietu no 150 valstīm, kopš 2025. gada oktobra pieceļoties par 17 pozīcijām — labākais rezultāts Vidusāzijā. Izaugsme arvien mazāk atkarīga no izejvielām un arvien vairāk balstīta uz investīcijām, pārstrādi un mūsdienīgiem pakalpojumiem, secina World Impact Media Organization analītiķi.

10 miljardi dolāru «Datu centru ielejai»

Viens no jaunajiem Kazahstānas bezizejvielu virzieniem — tehnoloģijas. Jūnijā valdība ar amerikāņu uzņēmumiem Firebird un NVIDIA parakstīja nolīgumu paketi 10 miljardu dolāru vērtībā. Nauda tiks novirzīta projektam «Datu centru ieleja» Ekibastuzā: skaitļošanas klasterim ar 100 tūkstošiem GPU mikroshēmu. Objekta pieejamo jaudu plānots palielināt no pašreizējiem 300 MW līdz 1 GW.

IT pakalpojumu eksports 2025. gadā pārsniedza 1,142 miljardus dolāru pretstatā 33,5 miljoniem dolāru 2020. gadā — vairāk nekā 34 reizes lielāks pieaugums piecu gadu laikā. Digitālo risinājumu imports sasniedza 429 miljonus dolāru — valsts kļuvusi par tehnoloģiju neto eksportētāju. Mērķis 2030. gadam — 5 miljardi dolāru.

Valdība novērtē vispārējās digitalizācijas un mākslīgā intelekta ieviešanas stratēģijas Digital Qazaqstan efektu papildu 1,5 procentpunktos pie IKP izaugsmes vidēji gadā līdz 2029. gada beigām.

Finanšu ekosistēma eksportam

Svarīgs Kazahstānas eksporta kanāls — privātā biznesa finanšu pakalpojumi. Augustā Freedom Yatırım Menkul Değerler A.Ş., kas ietilpst Freedom Holding Corp. sastāvā (NASDAQ: FRHC, galvenā mītne Almati), saņēma brokera licenci no Turcijas Kapitāla tirgu padomes un kļuva par pirmo ārvalstu kompāniju ar šādu piekļuvi 34 gadu laikā. Uzņēmums integrēts ar Borsa İstanbul un piedāvās vietējiem investoriem izeju uz pasaules tirdzniecības laukumiem, izmantojot platformu TraderNet.

Nedaudz agrāk Freedom noslēdza darījumu par 99,32% Turkish Bank A.Ş. akciju iegādi par 33,4 miljoniem dolāru. Banka pārdēvēta par Freedom Bank A.Ş. Šī virziena attīstībā uzņēmums plāno ieguldīt aptuveni 300 miljonus dolāru. Turcijas tirgū holdings ienāk nevis ar atsevišķiem produktiem, bet uzreiz ar saišķi — banku, brokeri un ikdienas pakalpojumiem —, tāpat kā tas izveidots Kazahstānā.

«Mēs izvērsīsim Turcijā mūsu digitālo produktu, mūsu ekosistēmu, kuras kodols ir SuperApp,» saka Freedom dibinātājs Timurs Turlovs.

Freedom pašlaik darbojas 24 valstīs. Kapitalizācija augusta beigās tuvojas 11 miljardiem dolāru, akcijas tirgojas ap 170 dolāriem (tas ir desmit reizes vairāk nekā listinga sākumā Nasdaq biržā 2019. gadā). Kopējie aktīvi pārsnieguši 14 miljardus dolāru, klientu skaits brokeru un banku virzienos — 874 tūkstoši, savukārt visa ekosistēma aptver vairāk nekā 14 miljonus cilvēku. Ieņēmumi par 2026. finanšu gadu sasniedza 2,19 miljardus dolāru (+9%).

Eiropas virzienu holdings veido pēc tās pašas shēmas. Brokeris Freedom24 apkalpo aptuveni 600 tūkstošus aktīvu klientu ar aktīviem 11 miljardu dolāru apmērā, un tam ir biroji deviņās reģiona valstīs. Jūnijā uzņēmums iesniedza pieteikumu bankas licencei Francijas regulatoram ACPR, paziņojot par gatavību piecu gadu laikā ieguldīt 500 miljonus eiro digitālajā bankā: licence dos «Eiropas pasi» visā ES tirgū. 2026. gadā Eiropā ienāk arī ceļojumu pakalpojums Freedom Travel.

Līdzīgu ceļu iet cits Kazahstānas fintech uzņēmums. Kaspi.kz, kas 2025. gada martā vienojās par Nīderlandes RabobankTurcijas «meitas» iegādi, regulatora apstiprinājumu saņēma 2026. gada 24. jūnijā, bet 15. jūlijā paziņoja par darījuma pabeigšanu. Banka pārdēvēta par Hepsi Bank. Tas ir kompānijas otrais aktīvs Turcijā pēc tirdzniecības platformas Hepsiburada: kontrolpakete izmaksāja aptuveni 1,13 miljardus dolāru. Kaspi.kz akcijas, tāpat kā Freedom Holdingvērtspapīri, tirgojas Nasdaq biržā.

Kapitāla tirgus: kopš 2018. gada piesaistīti 15 miljardi dolāru

Infrastruktūru Kazahstāna veido arī savā iekšienē. Birža AIX darbojas Starptautiskā finanšu centra «Astana» jurisdikcijā, izveidota, balstoties uz Anglijas kopējām tiesībām (common law), ar savu regulatoru un tiesu — ārvalstu fondiem tas novērš jautājumus par tiesību aizsardzību. Tirdzniecības apjoms AIX biržā 2025. gadā sasniedza 2,1 miljardu dolāru pretstatā 1,3 miljardiem gadu iepriekš. 2026. gada pirmajā pusgadā rādītājs sasniedza 1,084 miljardus dolāru. Kopš darbības uzsākšanas 2018. gadā caur platformu piesaistīti 15 miljardi dolāru parāda un akciju kapitāla.

Galvenais valsts biržas darījumu apjoms iet caur Kazahstānas Fondu biržu (KASE): 2025. gadā tirdzniecība visos sektoros sasniedza 400,8 triljonus tenges jeb 769,1 miljardu dolāru, kas ir par 3% vairāk nekā 2024. gadā. Turklāt uz vērtspapīru tirgu attiecas mazāk nekā 4% no šī apgrozījuma, pārējais — naudas tirgus darījumi. Akciju tirgus kapitalizācija gada laikā pieauga par 18,7% līdz 39 triljoniem tenges — aptuveni 79 miljardiem dolāru. Tas ir salīdzināms ar vidēja izmēra tirgiem Centrāleiropā un Austrumeiropā.