Aptuveni vienu līdz divas nedēļas pirms svētkiem, kā arī svētku dienās negadījumu skaits publiskajās stāvvietās strauji pieaug, bet nedēļā pēc svētkiem — ievērojami sarūk.
«Pirmssvētku laiku parasti pavada steiga — jāapmeklē dažādi pasākumi, jāiegādājas produkti svētku galdam un dekorācijas, un tas viss nereti tiek darīts pēdējā brīdī,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
Tas esot saistīts arī ar to, ka savas ērtības labad automašīnas cilvēki cenšas novietot tuvāk pie ieejas, dažkārt to novietojot tik šaurā vietā, ka izkāpšana no auto ir teju neiespējama.
«Diemžēl šāda rīcība var novest pie tā, ka došanās uz lielveikalu pirmssvētku un svētku laikā sagādā rūgtu vilšanos apskādētā auto dēļ. Tādēļ aicinām sabiedrību, ja tomēr ir nepieciešamība doties uz iepirkšanās centriem tieši šajā laikā, rūpīgi pārdomāt, kā un kur novietot auto, lai nesabojātu svētkus sev un citiem,» saka Abāšins.
LTAB statistika liecina, ka vidējā atlīdzība par pēdējos piecos gados stāvvietās notikušajiem negadījumiem esot tuvu 700 eiro, bet esot arī negadījumi ar krietni lielākiem zaudējumiem.
Šajā gadā lielākā izmaksātā obligātās civiltiesiskās atbildības atlīdzība par negadījumu stāvvietā pie tirdzniecības centra «Akropole Alfa» ir 8275 eiro.
Savukārt vēsturiski lielākā atlīdzība par publiskā stāvvietā notikušu negadījumu ir 16 561 eiro. Negadījums 2020.gadā notika tirdzniecības centra «Akropole Rīga» stāvlaukumā.
Gadu no gada nemainās tie auto stāvlaukumi, kuros negadījumi notiek visbiežāk. Rīgā tie ir stāvlaukumi pie tirdzniecības centra «Akropole Rīga». Šogad šeit notikuši 92 negadījumi. Pie tirdzniecības centra «Spice» šogad bijuši 59 negadījumi, bet pie tirdzniecības centra «Akropole Alfa» — 47.
Ārpus Rīgas visvairāk negadījumu bijuši Jelgavā, Katoļu ielā pie veikala «Rimi», kur šogad reģistrēti 28 negadījumi.
Pie «Ditton Nama» Daugavpilī šogad bijuši 27 negadījumi, bet pie «Valleta» Valmierā — 25.
Lielais negadījumu skaits šajās stāvvietās esot saistīts ar lielo satiksmes intensitāti tajos.
LTAB vadītājs norāda, ka stāvlaukumos ar lielu transportlīdzekļu plūsmu, veicot dažādus infrastruktūras uzlabojumus, iespējams būtiski samazināt negadījumu skaitu.
Kā viena no galvenajām problēmām salīdzinoši lielajam negadījumu skaitam stāvvietās tiek minēts mazais stāvvietu izmērs. «Patlaban Latvijā spēkā esošie normatīvie akti, kas apstiprināti pirms vairākiem desmitiem gadu, nosaka vēlamo optimālo stāvvietas platumu — 2,5 metri. Tomēr prakse rāda, ka lielākajā daļā publisko stāvvietu platums svārstās no 2,3 līdz 2,5 metriem,» norāda Abāšins.
Viņaprāt, šāds stāvvietas izmērs nav piemērots mūsdienu automobiļu izmēriem. Turklāt pat tad, ja autovadītājam ir labas parkošanās iemaņas, nav garantijas, ka transportlīdzeklim blakus novietoto spēkratu dēļ būs iespējams atvērt vienas vai otras puses durvis, lai ērti un droši izkāptu no tā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.