Šuvajeva ieskatā 14. Saeimā bijuši vairāki būtiski sasniegumi cilvēktiesību un drošības jomā, savukārt lielākā kļūda, ko varētu pieļaut 15. Saeima, būtu atkārtoti pārskatīt lēmumus par Stambulas konvenciju, partnerattiecību regulējumu un 5% drošības finansējuma nostiprināšanu likumā.
Tāpat «Progresīvajiem» būtiska ir demokrātisko institūciju politiskā neatkarība, tostarp sabiedrisko mediju neatkarība, akadēmiskā brīvība, zinātne un atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai. Šuvajevs uzsvēra, ka nākamajai valdībai un koalīcijai šīs vērtības jānostiprina, nepieļaujot institūciju neatkarības un nozīmes mazināšanu.
Runājot par budžeta veidošanu, viņš norādīja, ka iedzīvotājiem pašlaik visvairāk rūp praktiski jautājumi — rēķinu apmaksa un atbalsts saistībā ar degvielas un apkures cenām. «Progresīvie» šos jautājumus virzīšot priekšplānā.
Partija gaidīs Valsts prezidenta oficiālo nomināciju un vērtēs, vai Kulbergs aicinās «Progresīvos» uz sarunām. Ja šāds aicinājums būs, partija tajās piedalīsies un runās par minētajām prioritātēm.
Vērtējot iespējamos koalīcijas modeļus, Šuvajevs pieļāva, ka Kulbergs un «Apvienotais saraksts» (AS) izliksies, ka viņiem neviens nav vajadzīgs, centīsies stiprināt savas pozīcijas. Vienlaikus viņa ieskatā Kulbergs ir ieinteresēts plašākā koalīcijā ar 60 vai tam tuvu balsu skaitu.
Šuvajevs prognozēja, ka valdības veidošanas procesā iespējami dažādi pavērsieni, tostarp ideja koalīcijā iesaistīt «Progresīvos». Viņaprāt, šāda iespēja varētu mudināt Nacionālo apvienību (NA) un «Jauno vienotību» (JV) mazināt savas ambīcijas un vēlmi ietekmēt koalīcijas prioritātes.
Politiķis atzina, ka viņam ar AS nav bijis neoficiālu sarunu. Savukārt ar citiem kolēģiem neformālas sarunas un domu apmaiņa esot notikusi.
Komentējot AS priekšlikumus apvienot ministrijas, Šuvajevs norādīja, ka šo jautājumu var vērtēt, taču nepieciešams precīzs plāns par termiņiem, ietaupījumiem un funkciju organizēšanu. Savukārt padomju locekļu skaita samazināšana, viņaprāt, pati par sevi nav būtiska politikas izmaiņa.
Šuvajevs arī pauda cerību, ka nākamās valdības un koalīcijas ambīcijas būs lielākas par «zelta vīzu» programmas atjaunošanu vai kriptoinvestoru piesaisti. Viņa vērtējumā ar šādām iniciatīvām valsts ne tikai nenopelnītu, bet arī palielinātu savus drošības un cita veida riskus.
Viņš atzina, ka no vēlēšanās uzvarējušās partijas pagaidām nav dzirdējis pietiekami konkrētus priekšlikumus, lai gan bija gaidījis, ka tie būs sagatavoti četru mēnešu laikā. Šuvajeva ieskatā AS pārliecinošā uzvara un iegūtais mandātu skaits ir izaicinājums arī pašam politiskajam spēkam, nosakot savas prioritātes.
Jau ziņots, ka Rinkēvičs pirmdien sāka konsultācijas ar 15. Saeimā ievēlētajām partijām.
Otrdien prezidents tiekas ar «Progresīvajiem» un JV. Savukārt pirmdien Valsts prezidents tikās ar pārstāvjiem no AS, «Latvija pirmajā vietā» (LPV), «Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši» (SV/AJ) un NA.
Visi seši minētie spēki pārvarēja 5% barjeru 15. Saeimas vēlēšanās, iegūstot pārstāvību jaunajā parlamenta sasaukumā.
Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskajiem datiem lielāko vēlētāju atbalstu saņēmis AS, par kuru nobalsojuši 35,288% vēlētāju. Tam seko LPV ar 13,076% un SV/AJ ar 11,710% balsu. Jaunajā Saeimas sasaukumā iekļuvusi arī NA, kas saņēmusi 8,897% balsu, «Progresīvie» ar 7,878% balsu un JV ar 6,362% vēlētāju atbalstu.
Savukārt zem 5% barjeras palikusi Zaļo un zemnieku savienība, kuru atbalstījuši 4,401% vēlētāju. Par «Mēs mainām noteikumus» nobalsojuši 3,428%, par «Latvijas attīstībai» — 2,179%, bet par «Stabilitātei!» — 1,997% vēlētāju.
«Austošā Saule Latvijai» saņēmusi 1,330% balsu, «Gobzema saraksts» — 0,982%, politisko partiju apvienība «Saskaņas Centrs» — 0,820%, bet Jaunā konservatīvā partija — 0,327% balsu.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.