Šuvajevs: Pēc komisijas ziņojuma par valsts atbalstu kokrūpniekiem premjerei jāsāk disciplinārlietas

Kā aģentūru LETA informēja partijā, komisijas secinājumi, kuri kļuva zināmi 30. janvārī, «pārliecinoši apstiprina iepriekš izteiktās aizdomas par valdības maldināšanu «kokrūpnieku lietā»».

«Progresīvie» uzskata, ka dienesta pārbaudes komisijas ziņojums dod pamatu vismaz trīs disciplinārlietu ierosināšanai pret atbildīgajām amatpersonām: esošo Valsts kancelejas direktoru Kronbergu, esošo Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru Ģirtu Krūmiņu, kā arī Valsts kancelejas direktora vietnieku Pēteri Vilku. Disciplinārlietu ierosināšana jāpaveic mēneša laikā pēc dienesta komisijas rezultātu saņemšanas, tas ir, līdz 20. februārim.

Kā norāda «Progresīvie», attiecībā pret Kronbergu ierosināmās disciplinārlietas pamatā ir situācija ar otro, 2024. gada 25. jūnijā valdības sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu par cenu korekcijas piemērošanas turpināšanu. Tā pamatu, saskaņā ar AS «Latvijas valsts meži» (LVM) 2023. gada 29. decembra akcionāru sapulces lēmumu, bija jāveido LVM valdes sagatavotam ziņojumam par cenu korekcijas ietekmes uz situāciju koksnes tirgū novērtējumu, kuru tai līdz 2024. gada 30. aprīlim bija jāiesniedz LVM padomei un akcionāram. Šāds ziņojums, kā norāda partijā, netika sagatavots, bet par spīti tam ZM kā akciju turētāja otrajā informatīvajā ziņojumā uzturēja prasību Ministru kabinetam (MK) atbalstīt cenu korekcijas turpināšanu, nesniedzot valdībai pilnu izpratni par situāciju nozarē.

Tāpat, politiskā spēka ieskatā, nozīmīgs disciplinārlietas pamats esot arī fakts, ka MK netika informēts par tā lēmuma attiecināšanu uz diviem ilgtermiņa mežistrādes līgumiem ar «PATA» grupas uzņēmumiem. Attiecinājums izrietējis no LVM 2023. gada 29. decembra akcionāru sapulces lēmuma, kas pieņemts bez MK ziņas. Akcionāru sapulces lēmums klasificējams kā ilgstošs pārkāpums, tāpēc disciplinārlietas ierosināšanas kontekstā nav svarīgs tā pieņemšanas laiks, norāda «Progresīvie».

Savukārt attiecībā pret Vilku ierosināmās disciplinārlietas pamatā esot, iespējams, patvaļīgi interpretēti MK lēmumi un situācija ar diviem «PATA» ilgtermiņa līgumiem, kuri turpina saņemt cenu atlaides, lai gan MK par to nav lēmis, pauž «Progresīvie».

Turpretī esošā ZM valsts sekretāra Krūmiņa disciplinārlietas pamatā jābūt pērnā gada 11. marta LVM akcionāru sapulces lēmumam turpināt cenu korekciju, atsaucoties uz MK lēmumiem, uzskata «Progresīvie».

«Progresīvo» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Šuvajevs norāda, ka dienesta pārbaudes ziņojums ir apstiprinājis «visas drūmākās aizdomas». Viņa ieskatā šādos apstākļos kategoriska un tūlītēja rīcība ir obligāta, pretējā gadījumā šādu būtisku pārkāpumu neattaisnota tolerēšana graujot tiesiskuma nodrošināšanu.

«Pēc šāda ziņojuma saņemšanas Ministru prezidentes pienākums ir viennozīmīgi gan uzsākt šīs disciplinārlietas, gan arī uz izmeklēšanas laiku atstādināt Raivi Kronbergu no amata pildīšanas, lai nodrošinātu objektīvu disciplinārlietas izmeklēšanu,» pauž Šuvajevs.

LETA jau vēstīja, ka dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada nogalē valdības atbalstu saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils.

Komisija norādīja, ka 2023. gada informatīvais ziņojums «Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu» bijis sagatavots nekvalitatīvi un tajā sniegtā informācija bija vienpusēja, jo balstījās tikai uz nozares asociācijas viedokli, bet ZM neveica visaptverošu analīzi.

Pārbaudes komisija secinājusi, ka minētā ziņojuma sagatavošanā netika iesaistīta LVM, netika veikta visaptveroša datu iegūšana un analīze, kas, komisijas ieskatā, norāda uz objektivitātes trūkumu.

Vienlaikus komisija norādīja, ka kopš minētā ziņojuma izstrādes, virzības un izpildes ir jau pagājuši divi gadi, līdz ar to atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumam nevar ierosināt disciplinārlietu. «Līdz ar to var secināt, ka ir iestājies noilgums,» teikts komisijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.

Pērn 18. decembrī partijas «Progresīvie» Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs nosūtīja vēstuli Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu izvērtēt jaunatklājušos apstākļus tā dēvētajā kokrūpnieku lietā.

Pirms tam «Progresīvie» 21. novembrī lūdza Ģenerālprokuratūru izvērtēt iespējamu prettiesisku darbību, bet 26. novembrī vērsās pie Ministru prezidentes un finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV), aicinot ierosināt disciplinārlietu.

Vēlāk valdība 16. decembrī atbalstīja dienesta pārbaudes komisijas izveidi saistībā ar atbalstu kokrūpniekiem. Tā tika izveidota, lai nodrošinātu vispusīgu valdībā skatīto un atbalstīto informatīvo ziņojumu tiesiskuma izvērtēšanu.

Pēc jautājumu saņemšanas no partneriem, tajā skaitā premjeres, saistībā ar atbalstu kokrūpniekiem, zemkopības ministrs nolēma vērsties Ģenerālprokuratūrā. Viņš lūdzis prokuratūrai izvērtēt iespējamās amatpersonu prettiesiskas rīcības un lēmumu tiesiskumu saistībā ar valdības 2023. gada 19. decembra un 2024. gada 25. jūnija lēmumiem par koksnes cenu korekcijām LVM atbilstoši brīvā tirgus cenām.

Vienlaikus arī partija «Progresīvie» ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā par ZM virzīto atbalstu kokrūpniekiem. «Progresīvie» jau iepriekš norādīja, ka ir jāizvērtē, vai ZM prasītais atbalsta mehānisms kokrūpniekiem bija izdevīgākais sabiedrībai, prasot ZM sniegt skaidrojumus.

Ģenerālprokuratūrā sākta pārbaude, lai izvērtētu, vai amatpersonas, lemjot par atbalstu kokrūpniekiem, ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām.

LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš oktobrī nolēma atkāpties no amata. Putniņš aģentūrai LETA komentāru šajā jautājumā nesniedza.

TV3 raidījums «Nekā personīga» oktobrī vēstīja, ka viņš no amata, visticamāk, atkāpies politiska spiediena dēļ — atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām.

Raidījums norādīja, ka Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja pārskatīt noslēgtās vienošanās un samazināt cenas, taču LVM atteicās to darīt, norādot, ka tā būtu līdzekļu izšķērdēšana.

Siliņas vadītā valdība kokrūpniekiem labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu, atzīmēja raidījums.

«Nekā personīga» minēja, ka 2023. gadā lielākie kokrūpnieki sāka celt trauksmi, ka Krievijas karš Ukrainā sabremzējis būvniecības aktivitāti reģionā. Tā ietekmē samazinājās zāģmateriālu noiets un cenas kritās. Tas visvairāk ietekmēja lielos eksportētājus, kuri LVM izsolēs bija nosolījuši trīs gadu skuju koku zāģbaļķu līgumus par augstām cenām. Nozari pārstāvošās asociācijas vērsās pie LVM, piedāvājot noteikt «konkurētspējīgu cenu», bet LVM vadība atteicās to darīt, skaidrojot, ka tas būtu ne tikai nesaimnieciski, bet arī pretlikumīgi.

LVM atbildes vēstulē, kuru parakstījis Putniņš un pārējie valdes locekļi, skaidrots, ka šāds lēmums miljonos eiro samazinātu LVM ieņēmumus un, tā rīkojoties, tiktu izšķērdēti valsts līdzekļi. Tas esot jāvērtē arī Eiropas Savienības līguma kontekstā, jo var tikt uzskatīts kā valsts atbalsts, kas kropļo konkurenci.

Taču 2023. gada nogalē Krauze un ministrijas toreizējais valsts sekretārs, vienlaikus arī valstij piederošo LVM akciju turētājs, tagadējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs valdībai iesniedza informatīvo ziņojumu par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu, kurā, kā min raidījums, tika mēģināts panākt iespaidu, ka nozarē ir ārkārtas situācija, Latvijas zāģētavas konkurencē augsto resursu cenu dēļ zaudē Ziemeļvalstīm, tāpēc tirgus stabilizācijai LVM jau noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem faktiski jādod atlaides.

Vienlaikus, pēc raidījumā vēstītā, tam iebilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), norādot, ka problēmas biznesā kokrūpniekiem ir tikai vienu gadu, bet iepriekšējie gadi meža nozares produkcijas eksportētājiem nesuši rekordlielu peļņu: 2021. gadā — 201 miljonu eiro un 2022. gadā — 102 miljonus eiro, kā arī, ka sagaidāmā krīze ir tikai prognoze. Tāpat tika izteiktas bažas, ka ar šādu cenu samazinājumu ilgtermiņa līgumos tiek atbalstīti tikai lielie kokrūpnieki, nevis visa nozare.

Ņemot vērā Krauzes vadītās ministrijas ziņojumu, valdība uzdeva nodrošināt, ka no 2024. gada 1. janvāra LVM zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos ar komersantiem piemēro, nevis viņu nosolītās, bet krietni mazākās vidējās svērtās zāģbaļķu cenas. Un lika ziņot, kādu iespaidu tas atstās uz LVM ieņēmumiem, un tika secināts, ka LVM peļņa ceturksnī samazinājās par 7,54 miljoniem eiro. Gada laikā peļņas samazinājums nav ticis vērtēts, taču raidījums norāda, ka šis zāģētavām labvēlīgais valdības lēmums LVM izmaksāja vairāk nekā 30 miljonus eiro.