Studentu apvienība cer uz papildfinansējumu budžeta vietām un stipendijām VAD izgājušajiem jauniešiem

Esošais regulējums paredz, ka tiem, kuri ir izgājuši VAD, tiktu piešķirtas valsts budžeta vietas augstskolās, taču šīm budžeta vietām nav piemērots papildus finansējums. LSA pauž bažas, ka tādējādi samazināsies augstākās izglītības pieejamība tiem, kuri veselības vai citu iemeslu dēļ nav varējuši iestāties VAD. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā papildus stimulu jauniešiem iestāties VAD iecerējusi ieviest dienestu beigušajiem īpašas stipendijas, taču finansējums tam vēl nav piešķirts.

Pēdējā mēneša laikā LSA tikusies ar Saeimas deputātu frakcijām, lai pārrunātu studentiem aktuālās 2024.gada budžeta prioritātes augstākajā izglītībā. Studentu pārstāvji cer, ka nākamā gada budžetā tiks paredzēts finansējums stipendiju palielināšanai un kredītu atmaksas kārtības pārskatīšanai. Vienlaikus LSA nav guvusi skaidru pārliecību, vai studentu lūgtais ticis sadzirdēts.

Studentu pārstāvji uzskata, ka līdz 200 eiro mēnesī būtu jāpaaugstina valsts stipendijas pamatstudiju līmenī un līdz 300 eiro mēnesī maģistrantūrā, kā arī būtu jāceļ «Studētgods» stipendijas apmēru līdz 300 eiro mēnesī. Tādējādi tiktu paplašināts tā atbalsta saņēmēju loks, un tiktu iekļautas tādas grupas kā trūcīgie, maznodrošinātie, kā arī studenti — vecāki. Valsts stipendijas apmēra paaugstināšana arī veicinātu ilgtermiņa atbalsta mehānismu studējošajiem, kas sekojoši veicinātu veselīgu konkurenci starp studējošajiem, motivāciju sasniegt augstākus akadēmiskos rezultātus un nodrošinātu studiju pieejamību.

LSA arī paudusi atbalstu Latvijas Darba devēju konfederācijas un IZM virzītajiem priekšlikumiem ļaut darba devējiem maksāt stipendijas studentiem, kas atrodas praksē, neapliekot tās ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, tādējādi veicinot darba devējus ieguldīt savos nākotnes darbiniekos.

Tāpat studentu pārstāvji aicinājuši atjaunot studiju un studējošā kredīta dzēšanas sistēmu valsts prioritārajās nozarēs strādājošajiem, piemēram, skolotājiem, policistiem, ugunsdzēsējiem un mediķiem, lai veicinātu kredītņēmēju absolventu nonākšanu darba tirgū attiecīgajās nozarēs.

LSA arī paudusi atbalstu vairākām IZM izvirzītām 2024.gada budžeta prioritātēm, kurām netika rasts finansējums, piemēram, stipendiju piešķiršanai STEM studējošajiem, kā arī studējošā kredīta apmēra palielināšanai līdz 500 eiro mēnesī.

Kā vēstīts iepriekš, no kopumā piešķirtiem papildu 119,7 miljoniem eiro prioritāro pasākumu īstenošanai izglītības un zinātnes jomā nākamgad 91,3 miljoni eiro tiks novirzīti pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanai pirmsskolas, vispārējā un profesionālajā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā.

Papildu 4,9 miljoni eiro nākamgad tiks novirzīti pedagogu palīgu un atbalsta personāla atalgojuma nodrošināšanai, lai nodrošinātu plašāku atbalstu mācībās skolēniem un skolotājiem darbam mācību stundās. Plānota arī pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas izlīdzināšana ar pārējo vispārējās izglītības pedagogu darba stundas izmaksām. Lai nodrošinātu dažādu digitālu risinājumu pilnveidošanu, jaunu digitālo mācību līdzekļu izstrādi un iegādi, e-mācību risinājumu uzturēšanai un pilnveidei, paredzēti papildus 4,3 miljoni eiro.

Teju viens miljons eiro papildus paredzēts STEM izglītības jomu atbalstam un stiprināšanai. Papildu finansējums paredzēts STEM jomas programmām interešu izglītībā, STEM piedāvājuma stiprināšana Valsts nozīmes interešu izglītības centros un STEM skolotāju sagatavošanas programmai, kas, pēc IZM aplēsēm, trīs gados ļautu sagatavot 180 jaunus skolotājus.

Augstākās izglītības un zinātnes attīstības vajadzībām nākamajā gadā papildus paredzēti 17,6 miljoni eiro. Papildus finansējums paredzēts snieguma finansējuma stimulu palielināšanai augstākās izglītības un zinātnes finansējumā, augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai pilotprojekta formā, valsts augstskolu padomju darbības tālākai nodrošināšanai, atbalstam Latvijas dalībai stiprināšanai Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) virzībai uz pilntiesīgas dalībvalsts statusu, kas noteikta kā nozares augsta līmeņa prioritāte. Finansējums tiks novirzīts arī inovatīvas valsts digitālās pārvaldības zinātniskās un mācību kompetences attīstībai ar tenūras modeli un studiju programmu.