Studenti saskata iespējamus pārkāpumus LU rektora vēlēšanās

LU students, LU Satversmes sapulces delegāts Ronalds Turnis aģentūrai LETA apstiprināja, ka aicinājis Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Izglītības un kvalitātes valsts dienestu (IKVD) atrisināt un izšķirt strīdu par iespējamiem pārkāpumiem.

Tie lielākoties saistīti ar mandātu izsniegšanas kārtību. Turnis vērš uzmanību, ka mandātu skaits pieaudzis no 178 līdz 188 pēc tam, kad akceptēts Mandātu komisijas ziņojums un konstatēts delegātu skaits. Viņaprāt, papildus izsniegtie desmit mandāti varējuši ietekmēt pirmās kārtas rektora vēlēšanas iznākumu.

Students iesniegumā atsaucas uz saņemto atbildi no LU. Tajā universitāte «par pilnīgi nepamatotu» sauc Turņa norādi, ka Satversmes sapulces dalībnieku reģistrācija sēdes laikā ir prettiesiska, un šāds apgalvojums neesot balstīts uz nevienu normatīvo aktu. LU normatīvie akti arī neparedzot reģistrācijas ierobežojumu, tāpēc universitātei nav skaidra studējošā prasība pārbaudīt desmit sēdes laikā reģistrētos dalībniekus. 

Turnis pārmet «daudz neskaidrību» LU sniegtajā atbildē, tostarp, vai iepriekš nepaziņotu un no jauna izsniegtu mandātu balsotāju pielaišana vēlēšanās un skaita paziņošana pēc balsojuma ir tiesiska. Viņš arī vērš uzmanību, ka «absolūti lielākajai daļai» Satversmes sapulces delegātu netika pārbaudīta personas identitāte, izsniedzot mandātus.

«Vērtējums par balsošanas institūta būtību un mērķi LU atbildē nav sniegts. Tā vietā notiek aizbildināšanās ar surogāt-regulējumu un paražu normām,» iesniegumā kritizē Turnis.

Studējošais uzskata, ka Satversmes sapulcei vajadzētu konstatēt mandātus vienu reizi ar Mandātu komisijas ziņojuma apstiprināšanu un konstatēt mandātus pirms katra balsojuma. Viņš atgādina, ka jau iepriekšējās LU rektora vēlēšanās 2019.gadā bija neskaidrības ar Satversmes sapulces norisi un rektora vēlēšanu apšaubīšanu.

Iesniegumā paustas bažas arī par iespējamiem procesiem balsu skaitīšanas procesā. Turnis vērš uzmanību, ka balsošanas zīmes tiek aiznestas un novietotas uz balsu skaitīšanas telpā esošā galda un printera. Tās tikušas vairākkārtīgi pārcilātas, daļa atstātas uz printera. Arī pēc papildus balsošanas zīmju pievienošanas kaudzītei zīmes atkārtoti pārcilātas. Savukārt laikā, kad Balsu skaitīšanas komisijas vadītājs strādā ar datoru, nav iespējams redzēt uz printera novietotos biļetenus, norāda students, pieļaujot iespēju, ka varētu tikt izdrukāti papildus biļeteni. 

12 balsošanas zīmes bija neizsniegtas, vēl 12 zīmes bija pret abiem rektora kandidātiem, bet četras bija nederīgas. Lai arī tās tika atsevišķi novietotas, balsošanas zīmes ar vairākām kustībām tikušas ievietotas pie derīgajiem biļeteniem. Neviens no Balsu skaitīšanas komisijas balsošanas zīmju skaitu vairs neesot pārskaitījuši. 

Ņemot vērā, ka balsošanas zīmes skaitītas atsevišķi, nevis visas reizē, Turnis neizslēdz cilvēcisko faktoru un kļūdas, summējot kopējo balsošanas zīmju skaitu. Neviens no Balsošanas komisijas locekļiem arī neesot pārliecinājies par ievadītās informācijas pareizību un atbilstību saskaitītajām balsošanas zīmēm, apgalvo students.

Turnis aicina IZM un IKVD veikt pārbaudi par pirmās balsošanas kārtas vēlēšanu zīmju atbilstību balsošanas noteikumiem, īpaši par četrām nederīgajām vēlēšanu zīmēm. Studentu pārstāvji esot apliecinājuši gatavību sniegt liecības par balsu skaitīšanas norisi un īpatnībām.

Konstatējot rektora vēlēšanu procesa pārkāpumus, viņš aicina uzdot LU organizēt atkārtotas rektora vēlēšanas, kas atbilst pašas LU izdotajiem iekšējiem normatīvajiem aktiem, nevis «brīvai un patvaļīgai šo normatīvo aktu interpretācijai».

Tikmēr LU Padome savā paziņojumā paudusi atbalstu LU Satversmes sapulces priekšsēdētājas Zandas Rubenes un Satversmes sapulces vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Andra Sarnoviča viedoklim, ka Satversmes sapulces sēdes organizācijas procesā pārkāpumu nav bijis.

Pie šādas nostājas LU Padome nonākusi, uzklausot abas iesaistītās puses un neatkarīgus juristus. LU Padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš aģentūrai LETA sacīja, ka nav pamata izteikt neuzticību Balsošanas komisijas lēmumam, jo nav apstiprinājušies Turņa uzskaitītie iespējamie pārkāpumi.

LU Padome varētu izskatīt iespēju ierosināt balsu pārskatīšanu, ja kāds no Balsu komisijas skaitīšanas locekļiem vērstos ar iesniegumu, kurā paustu bažas saistībā ar balsu skaitīšanas procedūru, pieļauj Kalviņš. Ierakstā saskatītas iespējamās nepilnības gan neskaitās pietiekams iemesls. 

Komentējot pārmetumus attiecībā uz izdalīto mandātu skaitu, Kalviņš skaidroja, ka Mandātu komisijas ziņojums tikai apstiprina kvorumu un sapulces tiesības lemt. Citu funkciju šim ziņojumam neesot.

«Ja nu kāds Satversmes sapulces dalībnieks ir nokavējis [sapulces sākumu], nav likumiska pamata viņu nepielaist pie vēlēšanām,» sacīja Kalviņš. 

LU Padomes priekšsēdētājs apliecināja gatavību sadarboties, ja IZM saskatīs kādus pārkāpumus vēlēšanu norisē. Vienlaikus viņš atkārtoti uzsvēra, ka studenta izteiktie pārmetumi nav apstiprinājušies. Tāpat Kalviņš šobrīd nesaskata vajadzību veikt uzlabojumus vēlēšanu nolikumā.

Jau vēstīts, ka LU rektora amatā 1.martā tika ievēlēts līdzšinējais LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Jaunais rektors ievēlēts vēlēšanu otrajā kārtā, saņemot 106 balsis par un 78 balsis pret. Pirmajā vēlēšanu kārtā par Bērziņu balsoja 88 Satversmes locekļu, bet 96 bija pret. LU rektora ievēlēšanai nepieciešama vismaz 101 Satversmes sapulces dalībnieka balss.