Viņš pateicās 28 NATO dalībvalstīm, kas operatīvi ratificēja valstu iesniegumus. Somijas ārlietu ministrs sagaida, ka arī Ungārija un Turcija drīzā nākotnē apstiprinās Somijas un Zviedrijas dalību aliansē.
Hāvisto atzina, ka iestāšanās procesā bija problēmas ar Turciju un notikušās demonstrācijas Stokholmā šo situāciju tikai pasliktināja un paildzināja. Viņš pauda cerību, ka līdz NATO samitam Viļņā Zviedrijas un Somijas ratifikācijas process būs noslēdzies un abas valstis faktiski varēs sākt gatavošanos dalībai aliansē.
Somijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Somija un Zviedrija aktīvi iesaistās jau esošajās NATO iniciatīvās. Viņš akcentēja, ka abas valstis kopā ar NATO dalībvalstīm garantē kopējo drošību. Tāpat ministrs vērsa uzmanību, ka Somijai ar Krieviju ir 1300 kilometru robeža un Somija vēlas panākt, ka NATO robeža starp Somiju un Krieviju būtu droša.
«Mēs patlaban esam atkarīgi no Ungārijas un Turcijas. Mūsu dalība ir atkarīga no šo valstu lēmuma, jo, lai iestātos, visām alianses dalībvalstīm tas ir jāratificē. Ungārija sola to paveikt līdz februāra beigām. Turcija patlaban nav noteikusi nekādu datumu incidenta dēļ Stokholmā,» sacīja Hāvisto.
Somijas ārlietu ministrs arīdzan norādīja, ka Turcija paziņojusi par trīspusējās sadarbības pārtraukšanu. Viņš uzsvēra, ka trīspusējā sadarbība ārkārtīgi svarīga un ļāva kā Somijai, tā Zviedrijai apzināt tos soļus, kas jāsper, lai samazinātu terorismu un vērstos pret Turcijas Kurdistānas Strādnieku partiju (PKK), kas atzīta par teroristisku organizāciju Somijā, Zviedrijā un pārējā Eiropā.
LETA jau rakstīja, ka Turcija uz nenoteiktu laiku atlikusi nākamo sarunu kārtu ar Zviedriju un Somiju par abu Ziemeļvalstu uzņemšanu NATO.
Sarunas bija paredzētas februārī, atsaucoties uz avotiem turku diplomātu aprindās, vēsta mediji. Šāds lēmums pieņemts nākamajā dienā pēc prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana paziņojuma, ka Zviedrijai nevajadzētu sagaidīt Ankaras atbalstu tās uzņemšanai NATO.
Zviedrija un Somija pieteikumu dalībai NATO iesniedza maijā, taču Turcija ir izvirzījusi vairākus nosacījumus, kas abām valstīm jāizpilda pirms Ankaras atbalsta saņemšanas.
Turcija ir pieprasījusi, lai Zviedrija izdod desmitiem cilvēku, galvenokārt kurdus, kurus Ankara uzskata par teroristiem vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.
Tomēr situāciju papildus sarežģījusi nedēļas nogalē Stokholmā notikusī protesta akcija, kuras laikā labējais ekstrēmists Rasmuss Paludans pie Turcijas vēstniecības sadedzināja Korānu.
Zviedrijas varas iestādes, neskatoties uz Ankaras iebildumiem, bija atļāvušas šo protesta akciju.
Turcija un Ungārija ir pēdējās NATO dalībvalstis, kas nav ratificējušas Somijas un Zviedrijas uzņemšanu aliansē, taču Ungārijas premjers Viktors Orbāns apsolījis, ka tas notikšot februārī.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.