Šogad pensijas indeksēs jau no 1.augusta

Saeima atbalstīja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Andra Skrides (AP) priekšlikumu indeksēt pensijas jau augustā un izmaksāt attiecīgo summu kopā ar septembra indeksācijas summu.

Grozījumu redakcija paredz šī gada valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, un piemaksas pie pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, apmēru pārskatīt 1.augustā.

Tāpat likumprojekts paredz, ka 1.augustā šogad valsts pensiju neatkarīgi no tās apmēra pārskatīs politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.

Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (K) piebilda, ka turpmāk vidējā pensija orientējoši pārsniegs 500 eiro apmēru, attiecīgi palielinoties par 15%.

«Saskaņas» deputāts Andrejs Klementjevs vērsa uzmanību, ka priekšlikums neatrisinās visas problēmas. Viņš pauda, ka līdzīga situācija bijusi jau 2008.gadā, kad bija ļoti augsta inflācija un lielas problēmas ar speciālo fondu, no kura nāk izmaksas. Toreiz deputāti rada risinājumu indeksēt pensijas divas reizes gadā — otra indeksācija bija 1.aprīlī.

«Mēs šodien arī nezinām, kā ietekmēs visa tā dārdzība uz energoresursiem, pieņemsim, par ziemas periodu, un tāpēc es uzskatu, ka 1.augusts — tas ir labi, bet obligāti vajag indeksēt vēl vienreiz — 1.aprīlī, kā bija 2008.gadā. Likumā bija rakstīts, ja inflācija ir vairāk par 5%, tad notiek divas indeksācijas,» pauda Klementjevs.

Savukārt Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka vidējā gada inflācija jūnijā bija 20%, taču, skatoties uz mazo pensiju saņēmējiem, viņu dzīves dārdzību, tā var sasniegt 40% un vairāk. Politiķis atzina, ka gada sākumā Latvijas Pensionāru federācija bija aicinājusi piešķirt 200 eiro pabalstu, taču aicinājums nav sadzirdēts, savukārt esošais priekšlikums nekompensē pat inflācijas apmēru nav pietiekams, taču, pieņemot to, tiek sperts pussolis pretī senioru atbalstam.

Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem likumā «Par valsts pensijām» valsts pensijas un piešķirtās piemaksas pie pensijas tiks indeksētas jau no 1.augusta, bet indeksācijā iegūtais palielinājums par augustu tiks izmaksāts vienlaikus ar 2022.gada septembrī izmaksājamo pensiju.

Tas nozīmē, ka augustā pensijas un piešķirtās piemaksas pie pensijas tiks izmaksātas līdz šim saņemtajā apmērā, bet septembrī tās izmaksās jau palielinātā jeb indeksētā apmērā kopā ar neizmaksāto indeksācijas palielinājumu par augustu.

Šobrīd Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir sākusi darbu, lai pielāgotu savu informācijas sistēmu un atbilstoši jaunajam regulējumam likumā nodrošinātu indeksēto pensiju izmaksu septembrī.

Valsts pensiju indeksācijā 2022.gada 1.augustā izmantos indeksu, ko veidos faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija par laikposmu no 2021.gada 1.augusta līdz 2022.gada 31.jūlijam un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas, kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, reālā pieauguma procentiem.

Savukārt vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu, par kuru ir piešķirta pensija, piemēros lielāku daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Proti 60% piemēros, ja stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija piešķirta par darbu kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos, 70% — ja stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem, bet 80% — ja stāžs ir 45 gadi un vairāk.

Ja vecuma pensijas apmēra pārskatīšanai ir iespējams piemērot vairākus nosacījumus, pensijas pārskatīšanai piemēro lielākos procentus no apdrošināšanas iemaksu algas summas reālā pieauguma procentiem.

Pensiju indeksācijā no 1.augusta tiks indeksētas arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, kas pārskatāmas atbilstoši vispārējai valsts pensiju pārskatīšanas kārtībai.

Kā vēstīts, iepriekš Saeima atlika šo grozījumu izskatīšanu, 16.jūnijā no darba kārtības izslēdzot likuma grozījumu izskatīšanu. Kā aģentūrai LETA iepriekš pauda koalīcijas partneru pārstāvji, likumprojekts no darba kārtības esot izslēgts pēc «Jaunās vienotības» aicinājuma atbilstoši koalīcijas līguma nosacījumiem.