Šogad notiks pāreja uz divu veidu cietumu sistēmu

Šobrīd Latvijā pastāv četri brīvības atņemšanas iestāžu veidi — slēgtie cietumi, daļēji slēgtie cietumi, atklātie cietumi un audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem. Atbilstoši Kodeksā noteiktajam ar brīvības atņemšanu notiesātie pilngadīgie sodu izcieš trīs veidu cietumos, kuros kopā ir piecas soda izciešanas režīma pakāpes.

Tā kā vienādojot noteikto tiesību apjomu notiesātajiem slēgtajā un daļēji slēgtajā cietumā, ir zudusi daļēji slēgtā cietuma kā soda progresīvās izpildes sistēmas posma jēga, situāciju ir nepieciešams risināt, pārejot uz divu veidu cietumu sistēmu, uzskata Tieslietu ministrija (TM).

Tiek plānots, ka pāreja uz divu veidu cietumu sistēmu — slēgtajiem cietumiem un atklātajiem cietumiem notiks šogad.

Tieslietu ministrija norāda, ka ar plānotajiem grozījumiem netiks pasliktināts to notiesāto tiesību apjoms, kuri līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim sodu izcietīs daļēji slēgtajos cietumos. Tāpat arī notiesātajiem slēgtajā cietumā netiks samazināts tiesību apjoms. Pēc grozījumu spēkā stāšanās brīvības atņemšanas soda izpilde pilngadīgajiem tiks izpildīta pavisam citā brīvības atņemšanas iestāžu sistēmā, kuru nav iespējams un nedrīkst salīdzināt ar šobrīd pastāvošo trīs cietumu veidu sistēmu. Pāreja uz divu veidu cietumu sistēmu paredzēta un attiecināma uz brīvības atņemšanas iestādēm, kur sodu izcieš pilngadīgas personas.

TM skatījumā, tādējādi nevar salīdzināt pašreizējos slēgtos cietumus un slēgtos cietumus pēc projekta spēkā stāšanās. Vienlaikus projektā paredzētās pārejas uz jaunu brīvības atņemšanas iestāžu sistēmu notiesātajiem, kas ir pilngadīgi, rezultātā netiks samazināts notiesāto tiesību apjoms.

Projekts paredz saglabāt pastāvošos pamatprincipus notiesāto virzībai soda progresīvās izpildes sistēmā, nosakot, ka notiesāto virzība soda progresīvās izpildes sistēmā būs atkarīga no izciestās soda daļas, uzvedības un sasniegtajiem resocializācijas rezultātiem. Proti, projekts paredz, ka slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē notiesātajam ir jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtā no piespriestā soda, uz mūžu notiesātajiem — ne mazāk kā septiņi gadi, lai pretendētu uz pārvietošanu uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi. Arī slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē notiesātajam būs jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtā no piespriestā soda, lai pretendētu uz pārvietošanu uz atklāto cietumu.

Tādējādi veidosies sistēma, kas paredz raitāku soda izpildi, jo tie notiesātie, kas soda izciešanu uzsāks slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, atklātajā cietumā varēs nonākt pēc puses no soda izciešanas, savukārt tie, kas soda izciešanu uzsāks slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā varēs nonākt jau pēc viena ceturtā soda izciešanas. Tas nozīmē ātrāku notiesātā nokļūšanu tādā soda izciešanas režīma pakāpē, kurā iespējama intensīvāka resocializācija un arī — nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana.

Notiesātajam ievērojot un izpildot noteiktos kritērijus, būs iespējama ātrāka nonākšana atklātajā cietumā, kurā ir plašākas iespējas, piemēram, strādāt algotu darbu, mācīties ārpus ieslodzījuma vietas. Turklāt jaunā divu cietuma veidu sistēma būs labvēlīga arī visiem notiesātajiem, kuri jau šobrīd izcieš sodu. Proti, pēc projekta spēkā stāšanās notiesātie varēs lūgt izvērtēšanas komisijā izvērtēt jautājumu par soda izpildes režīma mīkstināšanu.

Paredzēts, ka netiks mainīta kārtība, kādā sodu uzsāk izciest nepilngadīgie, kuri noziedzīgu nodarījumu izdarīja, būdami nepilngadīgi. Šobrīd nepilngadīgais, kuram ir piemērots apcietinājums, atrodas audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem izmeklēšanas nodaļā. Ja tiesa nepilngadīgo notiesā ar brīvības atņemšanu, notiesātais turpina sodu izciest audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Ja nepilngadīgais līdz tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim kļūst pilngadīgs, tad notiesātais turpina atrasties audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.

Likums paredz iespēju notiesātajam palikt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai, kā arī vēl ilgāk, ja notiesātajam ir jāpabeidz iesāktās izglītības programmas mācību gads. Šī pieeja netiek mainīta.

Par grozījumiem vēl būs jālemj Saeimā.