Šogad no patvēruma meklētāju izmitināšanas centra «Mucenieki» patvaļīgi aizbēgušas 330 personas

Runājot par tiem nelegālajiem imigrantiem, kuri pieprasījuši patvērumu Latvijā un pieprasījuma izvērtēšanas laikā izvietoti Muceniekos, Ruskulis norādīja, ka no centra šogad patvaļīgi aizbēgušas 330 personas, starp kurām ir arī tās personas, kurām šogad humānu apsvērumu dēļ nav liegta Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošana.

Tas liecina, ka šīm personām nav svarīgi ievērot Latvijas tiesisko regulējumu, kas nosaka patvēruma piešķiršanas kārtību. Tā vietā viņi vienkārši labas dzīves meklējumos dodas uz Rietumeiropu.

116 no minētajām personām gan vēlāk aizturētas Lietuvā, un viņi nogādāti atpakaļ Latvijā, kur ievietoti speciālajos centros.

Ruskulis arī norādīja, ka kopējā situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir saspringta visa gada garumā. Maija pirmajās dienās Baltkrievija sagādājusi pārsteigumu, kad Latvijā centušies iekļūt īpaši daudz nelegālie imigranti, tomēr robežsardze kritisko situāciju pārvarējusi.

Jau ziņots, ka šogad kopumā no nelikumīgas Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanas atturēti 2623 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti 177 cilvēki, kuri izmitināti aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centros.

Pērn kopumā novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.

Tuvojoties vasarai, nelegālās imigrācijas riski uz robežas ar Baltkrieviju, visticamāk, pieaugs, nesen aģentūrai LETA atzina Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Valdība 2021.gadā 10.augustā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju Ludzas un Krāslavas novados, kā arī Daugavpilī. Tā vairākkārt pagarināta, un pēdējais pagarinājums noteikts līdz 10.augustam. Iepriekš vairākkārt ticis debatēts, ka ārkārtējās situācijas vietā pierobežā varētu noteikt kādu citu regulējuma veidu, taču nekādas izmaiņas nav sekojušas.

Iekšlietu ministrija norādījusi, ka Krievijas sāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildu riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas, tas ir, izdarīt spiedienu uz ES un NATO.

Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiekot saņemta informācija par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas.