SM: Bijušais satiksmes ministrs Linkaits neļāva informēt valdību par Rail Baltica projekta izmaksu pieaugumu

Ministrijā norāda, ka 2022.gada martā SM bija sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kas saturēja informāciju par izmaksu pieaugumu «Rail Baltica» projektā. Tomēr SM atzīmē, ka šī ziņojuma tālāku virzību apturēja tā laika satiksmes ministrs Linkaits, vēlāk valdībā iesniedzot informatīvo ziņojumu, kurā bija norādītas zemākas aplēses par projekta izmaksām.

Attiecīgi ziņojumā, kas bija sagatavots 2022.gada martā, norādīts, ka 2021.gada cenās projekta finanšu resursu deficīts Latvijas aktivitāšu īstenošanai varētu būt sasniedzis 1,6-1,7 miljardus eiro, un ka projekta Latvijas aktivitāšu kopējās izmaksas sasniegušas 3,4 miljardus eiro, informē SM.

Taču no Tiesību aktu portālā pieejamās informācijas ministrija secinājusi, ka šīs ziņojuma versijas iesniegšanu Ministru kabinetā apturējis Linkaits. Tā vietā Ministru kabineta sēdē 2022.gada 24.maijā tika skatīta jauna ziņojuma versija, kurā norādīta atšķirīga informācija par «Rail Baltica» projekta izmaksu deficītu.

SM pārstāvji vērš uzmanību, ka izmainītajā ziņojuma versijā norādīts, ka deficīts 2016.gada cenās varētu būt sasniedzis 0,64-0,74 miljardus eiro un ka kopējās projekta Latvijas aktivitāšu izmaksas būšot 2,4 miljardi eiro.

Savukārt, balstoties uz šā gada 11.jūnijā izskatīto informatīvo ziņojumu Ministru kabinetā, SM atzīmē, ka jau 2021.gada iekšējās aplēses par «Rail Baltica» projekta izmaksām Latvijas aktivitātēm bija sasniegušas gandrīz piecus miljardus eiro.

Ministrija šādus secinājumus pauž, ņemot vērā starptautiskā kopuzņēmuma «RB Rail» sniegtās aplēses par tā brīža tehnisko projektu datiem, papildinot, ka nav skaidrs, kādēļ Linkaita iesniegtajos ziņojumos netika norādīta pilnvērtīga un aktuālā informācija par projektam nepieciešamo investīciju pieaugumu.

Vienlaikus Valsts kontroles (VK) publicētajā ziņojumā norādīts, ka lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami bijis iesaistīts Ministru kabinets, kā arī VK secinājusi, ka SM ir apstiprinājusi projekta tvēruma izmaiņas, taču ne visos gadījumos Ministru kabinets ir ticis informēts par izmaiņām, salīdzinot ar sākotnēji apstiprināto, šo izmaiņu pamatojumu, ietekmi uz projekta kopējām izmaksām un valsts budžetu, atzīmē SM.

Lai nodrošinātu caurskatāmību par «Rail Baltica» projekta līdzšinējo ieviešanu un pārvaldību, SM ir sākusi atslepenot dokumentus, kuriem iepriekš bija noteikts ierobežotas pieejamības statuss.

Visi atslepenotie informatīvie ziņojumi ir pieejami SM mājaslapā.

LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā «Rail Baltica» projekta situācijas izpētes ziņojumā.

Atbilstoši «Rail Baltica» izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Sākotnēji tika noteikts, ka dzelzceļa līnija «Rail Baltica» tiks atklāta secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.