Siliņa, kura otrdien Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, norādīja, ka ar lielu interesi sagaida Valsts kontroles «Rail Baltica» situācijas izpētes rezultātus. Siliņa sacīja, ka vēlas novilkt skaidru svītru, ka darīt lietas, kā tās ir darītas līdz šim, viņa nevēlas.
«Jābūt skaidrai atbildībai, ja līdz šim atsevišķi jautājumi ir aizgājuši pašplūsmā. Mēs izskatīsim «Rail Baltic» tvēruma ziņojumu. Tas būs pirmais ziņojums valdībā, kas dos ieskatu par visu projektu kopumā — kādā veidā mēs to varētu realizēt, kāds ir aptuvenais finansējums. Līdz šim Ministru kabinetā tik detalizēts ziņojums nav skatīts,» teica premjere.
Viņasprāt, būs jāsaprot, kā atrisināt jautājumu ar stacijām, kāds finansējums tam ir nepieciešams, jo tas patlaban vēl līdz galam nav skaidrs. Nākamais jautājums esot par projekta finansēšanas modeļiem. Siliņa norādīja, ka, iespējams, līdz rudenim vai gada beigām jāstrādā pie dažādiem risinājumiem, jo ar Eiropas Savienības un valsts budžeta finansējumu var nepietikt.
Siliņa norādīja, ka ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P) panākta kopīga izpratne, ka līdz šim ziņojumā piedāvātais pārvaldības modelis nav pietiekams, tas ir jāuzlabo un jāpiedāvā valdībai jauns modelis. Ministru prezidente secināja, ka priekšā gaidāms raits un saspringts darbs, kā visām trim Baltijas valstīm šo projektu īstenot, turpinot savu sadarbību.
Taujāta, vai tiks atrasta nauda «Rail Baltica», kas tiek lēsta 30 miljonu eiro apmērā un vajadzīga jau tagad, Siliņa uzsvēra, ka viņa nav gatava apmaksāt rēķinus un valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus.
«Ja man nebūs pārliecības, ka viss ir likumīgi, vērsīšos tiesībsargājošajās iestādēs. Man nav līdz galam skaidrs, kāds šāda finansējuma iztrūkums varēja rasties,» teica premjere.
Valsts prezidents, jautāts, vai ir pārliecība, ka projekts turpināsies un tiks pabeigts, atbildēja, ka mēs kā sabiedrība šo pārliecību varēsim iegūt pēc vairākiem soļiem, pirmkārt, pēc visu triju Baltijas valstu, ieskaitot Latvijas, revīzijas iestāžu ziņojumiem. Prezidents pieļāva, ka Valsts kontroles ziņojumā būs analīze un priekšlikumi, ko tālāk darīt. Rinkēvičs pieminēja, ka nākamnedēļ ir iecerējis tikties ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu, lai detalizētāk iepazītos ar ziņojumu.
«Kā sacīja premjere, valdība par šo diskutēs nākamnedēļ. Manuprāt, Ministru prezidentes skatījums ir pamatots — ir jāredz kopējā bilde, jāsaprot, kas un kādā veidā ir jāprecizē, jāpārveido pārvaldības modelī, jāsaprot darāmie darbi, neaizmirsīsim, ka tas vēl nav visas valdības diskutēts lēmums,» žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents.
Viņš norādīja, ka diskusijā valdībā piedalās visi ministri un lēmumi tiek pieņemti koleģiāli. Prezidenta ieskatā tad, kad diskusijas būs noslēgušās, būs Valsts kontroles atzinums, sabiedrībai būs iespēja saprast, uz kādiem jautājumiem ir vai nav atbildēts. Pēc Rinkēviča paustā, tad, kad visi šie elementi būs izpildīti, sarunu varēs turpināt.
LETA jau rakstīja, ka Latvijas kopējās izmaksas «Rail Baltica» projektā pirms pieciem gadiem bija lēstas ap 1,9 miljardiem eiro, bet tagad izmaksu daļa pirmajā posmā ir vismaz trīskāršojusies, pirmdien, 3.jūnijā, pēc koalīcijas sanāksmes sacīja satiksmes ministrs.
Detalizētu informāciju par izmaksām sabiedrība uzzināšot tuvākajā laikā, kad tiks publiskota visa izmaksu analīze. Ja salīdzina kopējo investīciju apjomu aplēsi, kas bija pirms pieciem gadiem, kas bija apmēram 1,9 miljardi eiro Latvijai, tagad šī summa esot vismaz trīs reizes lielāka, norādīja ministrs. Briškens solīja, ka Satiksmes ministrija atslepenos daudzus iepriekš gatavotos dokumentus, lai sabiedrībai ir iespēja ar to iepazīties.
Briškens pauda, ka 11.jūnijā valdība varētu skatīt informatīvo ziņojumu, kas cita starpā iezīmē projekta pirmās fāzes ieviešanas scenāriju, kas esot arī svarīgs partneriem Eiropas Savienībā, lai izzīmētu ceļu, ko Latvija izvēlas.
«Mēs ļoti labi apzināmies izaicinājumus, kas ir saistīti ar finansējuma pieejamību vai daļēju nepieejamību», sacīja satiksmes ministrs, piebilstot, ka ziņojumā ir atzīmēti daži alternatīvi finansējuma avoti. Tāpat aktīvāk tikšot piesaistīta Finanšu ministrija.
Satiksmes ministrs ir pozitīvi noskaņots, ka «kopīgiem spēkiem» tiks atrast veids, kā nodrošināt finansējumu projekta pirmajai fāzei. Vienīgais Briškenu bažīgu radot tas, ka līdzšinējā pārvaldība bijusi «ļoti vāja», kas izpaudies dažādos līmeņos — gan ieviesējinstitūcijās, gan politiskā līmenī.
Pēc politiķa sacītā, šobrīd iezīmētie termiņi esot «ļoti, ļoti ambiciozi», tikai virzoties uz priekšu izlēmīgi, sameklējot finanšu risinājumus var pretendēt uz infrastruktūras izveidi laikā, nepieļaujot tālākus kavējumus.
Kā ziņots, «Rail Baltica» pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta «Rail Baltica» izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» (EDzL) pārstāvji.
EDzL pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban Iecavas apkaimē turpinās atmežošanas darbi, bet būvdarbi varētu sākties vairāk uz vasaras otro pusi.
«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju «Rail Baltica» plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.