Siliņa: Strauja energoneatkarības veicināšana ir viena no galvenajām Latvijas prioritātēm

Viņa atzīst, ka pēdējo nedēļu notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši jautājumu par energoresursu cenām.

Premjere norāda, ka Latvija pēdējos gados mērķtiecīgi pārrāvusi saites ar Krievijas energoresursiem — atteikusies no Krievijas gāzes, kā arī kopā ar Igauniju un Lietuvu atvienojusies no BRELL elektroenerģijas tīkla, pieslēdzoties kontinentālās Eiropas tīkliem.

«Tam bija nepieciešamas būtiskas investīcijas, tostarp arī Eiropas atbalsts, bet tā bija apzināta izvēle — būt neatkarīgiem no Krievijas un neļaut manipulēt ar mūsu energosistēmas stabilitāti. Tā ir mūsu ģeopolitiskā izvēle un mūsu neatkarība,» uzsver Siliņa.

Viņa arī pauž, ka Latvijas energosistēma jau patlaban balstās uz spēcīgu atjaunojamo resursu bāzi — hidroelektrostacijām Daugavā, arvien pieaugošu vēja un saules ģenerāciju, ilgtspējīgiem biomasas izmantošanas risinājumiem.

Tomēr premjere arī atzīmē, ka Latvijai joprojām daļa enerģijas ir jāimportē, īpaši ziemās. Latvija ir arī vienotā energotīklā ar kaimiņvalstīm, kurām pašām jāpalielina sava elektroenerģijas bāzes jauda.

«Globāli satricinājumi, piemēram, karadarbība Tuvajos Austrumos, turpinās atstāt ietekmi uz Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu rēķiniem. Jāapzinās, ka dabasgāzei kā resursam vēl kādu laiku saglabāsies nozīmīga loma stabilas bāzes jaudas nodrošināšanā. Tā ir realitāte,» vēsta Siliņa.

Tāpēc, pēc premjeres paustā, viena no galvenajām valsts prioritātēm šobrīd ir strauja energoneatkarības veicināšana, kas ir daļa no kopējās un visaptverošās drošības.

Premjere ierakstā tviterī uzskaitījusi vairākus pasākumus, ko Latvija var veikt, lai sasniegtu šo mērķi.

Kā pirmo Siliņa min nepieciešamību attīstīt ekonomiski pamatotu atjaunojamo energoresursu jaudu. «Jo mazāk importēsim, jo vairāk samazināsim atkarību no fosiliem resursiem, kas ietekmē elektroenerģijas cenas,» uzsver viņa.

Tāpat premjere izceļ, ka vajadzīgs palielināt enerģijas uzglabāšanas kapacitāti — tās var būt gan baterijas, gan jaunas inovatīvas tehnoloģijas enerģijas uzglabāšanai.

Vienlaikus nepieciešams turpināt koordinēti ar reģiona sabiedrotajiem ieguldīt Latvijas pārvades un sadales tīklos, pārrobežu starpsavienojumos, uzskata Siliņa.

Nepieciešams arī pieņemt izsvērtus un ekonomiski pamatotus lēmumus par kodolenerģijas vietu Latvijas enerģētikas portfelī. Premjere tostarp atzīmē, ka valdība jau ir uzdevusi Klimata un enerģētikas ministrijai izpētīt kodolenerģijas attīstības iespējas Latvijā ciešā koordinācijā ar Igauniju.

Pēc Siliņas domām, nepieciešams arī saprotams un paredzams Eiropas Savienības regulējums — ar skaidriem un sabiedrībai izdevīgiem nosacījumiem uzņēmējiem, lai varētu ieguldīt enerģijas ražošanā tepat Latvijā.

«Viens no elementiem, kas to zināmā mērā nodrošina, ir samērīgi un paredzami CO2 kvotu maksājumi, kas tiek atgriezti atpakaļ valsts ekonomikā kā investīcijas enerģijas ražošanā un energoefektivitātē,» skaidro Siliņa.

Kā piemēru viņa min to, ka līdz šim Latvija šos līdzekļus izmantojusi ēku siltināšanai, publisko ēku renovēšanai, apkures sistēmu modernizācijai, saules paneļu, siltumsūkņu, elektroauto un to uzlādes infrastruktūras izveidei.

Tāpat premjere pauž, ka nevajadzētu tērēt to enerģiju, ko var saprātīgi ietaupīt, tostarp panākot, lai iedzīvotājiem būtu pieejama augsta līmeņa energoefektīva ēku renovācija.

Siliņa atzīst, ka patlaban lielākā problēma Latvijā ir augstās degvielas cenas, jo šajā jomā Latvija ir pilnībā atkarīga no importa, turklāt, jo lielāka neskaidrība galvenajos eksportētāju reģionos, jo neparedzamāka kļūst situācija ar degvielas cenām Latvijā un Eiropā.

«Pirmais solis cenu stabilizācijai jau ir sperts — ir samazināts akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai. Arī nākamajiem lēmumiem jābūt mērķētiem, lai mazinātu ietekmi uz iedzīvotājiem un neizraisītu nevēlamus blakusefektus, tostarp inflāciju,» pauž premjere.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kas paredz īslaicīgus pasākumus degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanai uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.

Likums nosaka akcīzes nodokļa pagaidu samazinājumu dīzeļdegvielai — no līdzšinējiem 467 eiro uz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem. Samazinātās likmes tiks piemērotas no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

Pieņemtā regulējuma mērķis ir mazināt degvielas cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību izdevumiem, uzņēmējdarbības izmaksām un kopējo inflācijas līmeni. Degvielas cenu pieaugums būtiski ietekmē transporta, loģistikas un citu nozaru izmaksas, radot tālāku sadārdzinājuma efektu preču un pakalpojumu cenās.

Likumprojekta pieņemšana saistīta ar būtisku degvielas cenu kāpumu starptautiskajos tirgos, ko izraisījuši ģeopolitiskie notikumi un traucējumi naftas piegādes ķēdēs. Pēdējo nedēļu laikā novērots straujš naftas un dīzeļdegvielas cenu pieaugums, kas tieši ietekmē arī Latvijas tirgu, ņemot vērā augsto importa īpatsvaru degvielas nodrošinājumā.

Ņemot vērā situācijas attīstību, Ministru kabinets izstrādājis īslaicīgu risinājumu, kas ļauj operatīvi reaģēt uz cenu svārstībām un vienlaikus saglabāt līdzsvaru valsts budžetā. Akcīzes nodokļa samazinājums daļēji kompensēs cenu kāpumu un palīdzēs stabilizēt ekonomisko vidi.