Siliņa: Par ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju projektu jāuzdod jautājumi toreizējiem ministriem

Uz saviem pašreizējiem politiskajiem oponentiem premjerministre norādīja, lūgta komentēt viņas valdības ieceltā Valsts kancelejas direktora Raivja Kronberga iespējamo atbildību, jo Kronbergs savulaik bija ZM valsts sekretārs. Siliņa atzīmēja, ka Kronbergs sāka strādāt ZM valsts sekretāra amatā tad, kad kritizētais elektroautomobiļu uzlādes staciju projekts jau bija iesākts, taču «ļoti svarīgi ir saprast arī šo divu politisko amatpersonu [Gerharda un Šmita] domu, kāpēc vajadzēja šādas stacijas virzīt».

Valdības vadītāja pozitīvi novērtēja pašreizējā zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) sākto pārbaudi ar mērķi izvērtēt ZM amatpersonu atbildību elektroauto uzlādes staciju tīkla izveidē, jo tas ļaušot konstatēt iespējamos juridiskos un administratīvos pārkāpumus minētajā projektā. «Šobrīd, kamēr nav šī pārbaude veikta, man ir grūti ar pirkstu kādu norādīt, bet es domāju, ka tā laika politiķi varētu lielāku skaidrību mums visiem ieviest, kāpēc tāds lēmums tika pieņemts,» pauda Siliņa.

Kā ziņots, Valsts kancelejas direktors, bijušais ZM valsts sekretārs Kronbergs aizstāv paša reiz virzīto un tagad VK asi kritizēto elektroautomobiļu uzlādes staciju projektu.

Komentējot VK revīzijas secinājumus, Kronbergs izteicās, ka «situācija ir slikta, tā nav spoža», taču viņš atbalsta šādu uzlādes staciju ideju un būtību.

Kronbergs pauda, ka centās šo projektu novest līdz galam, realizēt, neskatoties uz grūtībām — pandēmiju, piegāžu problēmām, kara Ukrainā sākšanos — jo nozarē tiek prasīts ievērot zaļā kursa un klimata mērķu rādītājus, kā arī izpildīt tos. «Man nenāca prātā, ka es varētu šo projektu atcelt,» sacīja Kronbergs.

Kronbergs norādīja, ka daļēji piekrīt tam, ka uzlādes staciju ir par daudz, tomēr gan regula, gan iepirkuma likums nosakot, ka, ja nomā vai pērk desmit mašīnas, piecām ir jābūt uzlādes. «Mēs nedrīkstam citādāk. Un pēc plāna, kā nozarē nomainīsies mašīnas, piecu gadu laikā zemkopības resors šo kapacitāti sasniegs,» pārliecināts Kronbergs.

Vienlaikus Kronbergs apgalvoja, ka, tad, kad redzējis visu projekta kopbildi, viņš uzreiz esot teicis, ka jāmaina uzsvars no tām kā zemkopības resora uzlādes stacijām uz visa publiskā sektora.

«Reģionālo pārklājumu esam nodrošinājusi. Rīgā varbūt uz kopējā fona izskatās, ka ir par daudz [staciju], bet, ja to sakārtos, lai arī citas publiskās pārvaldes iestādes, un, iespējams, arī privātais sektors šo [uzlādes tīklu] varētu izmantot, tad nodrošinājums ir labs,» teica Kronbergs, piebilstot, ka citām valsts pārvaldes iestādēm tagad tiešām nevajadzētu šādas stacijas veidot un tērēt tam finanšu līdzekļus.

Līdztekus, viņš norādīja, ka šo projektu neapturēja, jo tad ZM piešķirtais finansējums tiktu pazaudēts. Tāpat bijuši jau uzsākti projektēšanas darbi, kuri paliktu «pusratā». «Likumiski un līgumiskā ietvarā, arī vairākas reizes projektu grozot, es redzēju, kā to realizēt. Es nebiju tik lielā strupceļā, ka man bija jāpārvelk visam pāri strīpa, un beigās vēl jānoraksta ieguldītais finansējums,» sacīja Kronbergs.

Viņš solīja kā Valsts kancelejas direktors palīdzēt zemkopības resoram šo jautājumu sakārtot, lai tās nebūtu tikai zemkopības resora uzlādes stacijas, bet gan publiskās pārvaldes uzlādes stacijas.

Vienlaikus viņš atklāja, ka būtu gatavs iet soli tālāk un meklēt risinājumu, kā nodrošināt, ka arī jebkuram iedzīvotājam būtu iespēja uzlādēt savu automašīnu, tur, kur to var izdarīt.

Kā ziņots, VK revīzijā noskaidrots, ka ZM, veicot 3,1 miljona eiro ieguldījumu elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies jēgpilni un atbilstoši attīstības plāniem.

Izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, kā arī tajā izvietotās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām, secināja VK.

Revīzijā arī konstatēts, ka, iepirkumā nosakot nepamatoti augstas un iepirkuma priekšmetam nesamērīgas prasības pretendentiem, tika ierobežota konkurence.

2022.gadā elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu būvēšanu 2,291 miljona eiro vērtībā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ZM uzticēja energobūvniecības uzņēmumam SIA «Reck».

«Firmas.lv» informācija liecina, ka «Reck» apgrozījums 2023.gadā bija 23,702 miljoni eiro, bet peļņa — 236 918 eiro. Kompānija «Reck» reģistrēta 2000.gadā, un tās pamatkapitāls ir 7100 eiro. Uzņēmums pieder SIA «Tropos L» (40%), kuras vienīgā īpašniece ir Elizabete Kola, AS «A.C.B.» (35%) un SIA «GK2v In» (25%), kuras vienīgais īpašnieks ir Viesturs Kaģis.