Siliņa norāda uz papildfinansējumu iekšlietu, izglītības, kultūras un medicīnas darbinieku atalgojumam

Viņa uzsvēra, ka saistībā ar Saeimas debatēm par iekšlietām ir svarīgi sabiedrību informēt, ka nākamgad ir paredzēts atalgojuma pieaugums arī policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un ieslodzījumu vietu darbiniekiem.

Ministru prezidente atzina, ka iekšlietu darbiniekiem pienāktos vēl lielāks atbalsts par 2024.gada budžetā noteikti, tāpēc nākamgad tiks strādāts, lai nodrošinātu vairāk līdzekļu iekšlietu darbiniekiem 2025.gadā.

Siliņa pozitīvi novērtēja, ka 2024.gada budžets tapa komandas darbā, jo koalīcijas partneri apzinājās, ka iekšējā, ārējā drošība, veselība un izglītība ir svarīgākās prioritātes.

Premjerministre arī atzīmēja, ka aizsākusi tradīciju ar Saeimas frakciju vadību un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem budžetu pārrunāt vēl pirms tā iesniegšanas parlamentā.

Valdības vadītāja pateicās opozīcijai, novērtējot, ka debatēs paustais koalīcijas pārstāvjiem liek «domāt citādāk» jeb to, ka opozīcijas idejas palīdzēs turpmākajā darbā.

Siliņa arī akcentēja, ka līdz ar papildu līdzekļu piešķīrumu, piemēram, veselībai un izglītībai, tiek sagaidīti arī kvalitatīvi uzlabojumi šo jomu darbībā. Premjerministre kā piemēru atzīmēja, ka drīzumā valdībā tiks spriests par uzlabojumiem vispārējās izglītības finansēšanas modelī.

Kā ziņots, Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi — nedaudz virs 16,2 miljardiem eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm.