Siliņa: Ilgtspējīga valsts nav iespējama bez ilgtermiņa lēmumiem

Premjere atzīmēja, ka dzīvojam laikā, kad globālie procesi mainās nepieredzēti strauji — veidojas jauna ģeopolitiskā realitāte, kur drošība, partnerību uzticamība un reģionālā sadarbība kļūst par noteicošajiem attīstības faktoriem. Vienlaikus tehnoloģiju progress pārveido darba tirgu un ražošanu, un līdz ar to arī valstu konkurētspēju.

«Vecie priekšstati vienkārši vairs nestrādā, bet jaunie vēl tikai veidojas, tāpēc mums ir vajadzīgs racionāls redzējums, un reizē arī drosmīgs skatījums par to, kādu mēs gribam redzēt un veidot savu nākotni,» teica Siliņa.

Pēc premjeres vārdiem, Latvijas izaicinājumi esot ļoti konkrēti — iedzīvotāju vecuma struktūra mainās, to pastiprina ilgstošas migrācijas un demogrāfijas tendences visā reģionā, kas nozīmē mazāk strādājošo un lielāku slogu sociālajām sistēmām. «Līdzšinējā ekonomikas dinamika nedod tādu atdevi, pie kā bijām pieraduši,» klāstīja Siliņa.

Premjeres ieskatā, «mūsu spēks ir saskatīt problēmas saknē un drosmīgi pieņemt lēmumus par to, ko esam gatavi attīstīt ilgtermiņā, nevis tikai nākamajā budžeta gadā».

Viņasprāt, šo izvēļu centrā jābūt cilvēkam — veselībai, prasmēm un zināšanām — tieši tas noteikšot, vai Latvija spēs konkurēt vidē, kur pārmaiņas kļūst tikai straujākas.

Vienlaikus Siliņa atzīmēja, ka aug arī sabiedrības gaidas. Piemēram, īpaši jaunā paaudze ļoti skaidri pasakot, ka viņi vēlas jēgpilnas iespējas, mobilitāti un modernu dzīves vidi. «Viņi nevēlas kompromisu ar ierobežotām izvēlēm, bet pārliecību, ka Latvija ir vieta, kur iespējams augt un sasniegt savus mērķus,» teica premjere.

Kā norādīja Latvijas valdības vadītāja, stratēģijas «Latvija 2030» izstrāde pirms 15 gadiem parādījusi, ka spējam vienoties, ja ir skaidrs mērķis, labi izpētīts pamats un iekļaujošs dialogs.

Reizē viņa atzina, ka daudzi toreiz izvirzītie izaicinājumi ir aktuāli arī šodien.

«Jaunās stratēģijas «Latvija 2050″ izstrāde dod mums iespēju paskatīties tālāk par vienu Saeimas sasaukumu vai vienu valdību, ārpus politiskajām robežām un cikliskām debatēm. Tas liek uzdot pavisam citus jautājumus un vērtēt pēc citiem kritērijiem, kādu mēs redzam Latviju 2050. gadā. Nevis par tiem, kas mūs šķir, bet par tiem kritērijiem, kas Latvijai patiešām ir nepieciešami ilgtermiņā,» sacīja Siliņa.

Tas, pēc Ministru prezidentes vārdiem, nozīmē skaidras, drosmīgas un, visticamāk, nepopulāras izvēles — par drošību, cilvēkkapitālu, demogrāfiju, ekonomikas modeli, reģionālo attīstību, valsts pārvaldību un kopumā — par mūsu valsts vietu pasaulē.

«Šeit gan ir svarīgi pateikt pilnīgi skaidri: «mēs esam Eiropa un mēs esam NATO». Tas dod mums drošības un piederības pamatu, bet tas uzliek arī lielāku atbildību. Mēs nevaram atļauties būt lēnāki, inerti — mūsu iespējas konkurēt nākotnē būs šodienas izvēles par mūsu digitalizāciju, tehnoloģijām, mākslīgā intelekta revolūcijas ātrāku iekļaušanu mūsu sabiedrības ikdienā, par elektroeneŗgijas pietiekamību, un mums ir jāpielāgo visa mūsu izglītības sistēma visos vecumos jau šodien mākslīgā intelekta revolūcijai,» teica premjere.

Viņa minēja, ka Latvijas talants esot nebūt izolētiem, bet veidot sadarbību ar citām valstīm un jau dziļākā izpratnē veidojot vienotu Eiropas kapitāltirgu un pārvaldot finanses pašiem.

Premjere arī norādīja, ka esot jāatrod veids, kā varam saglabāt to, kas mums ir, nepazaudēt unikālo latviešu valodu vēlmē būt globāliem.

Jau ziņots, ka Latvijas Universitāte (LU) pēc Valsts kancelejas pasūtījuma ir izstrādājusi stratēģisko ietvaru Latvijas attīstībai līdz 2050. gadam. Galvenās pētījuma atziņas ir, ka Latvijai nepieciešama noturīga, inovatīva un uz cilvēku centrēta attīstības pieeja.

Stratēģijas pamatā ir izglītība, drošība, labklājība un saliedēta sabiedrība. Līdz 2050. gadam sagaidāmi būtiski ģeopolitiskie un demogrāfiskie riski, tāpēc valstij jāstiprina suverenitāte, pārvaldības efektivitāte un tautsaimniecības konkurētspēja. Latvijai ir potenciāls kļūt par reģionālu līderi gudras, digitāli attīstītas un noturīgas pārvaldības jomā, norāda LU.