Siliņa būtu gribējusi, lai Mieriņa konsultējas ar citām amatpersonām pirms aicinājuma piešķirt Trampam Nobela Miera prēmiju

To Siliņa ceturtdien atzina Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā», norādot, ka valsts augstākās amatpersonas pirms nozīmīgākiem lēmumiem, kas nav ikdienas jautājumi, parasti savstarpēji konsultējas un saskaņo tos. Premjere atzīmēja, ka Latvijā ārpolitiku virza un veido Ārlietu ministrija, un tas ir pats minimums jebkurai amatpersonai — noskaidrot šīs ministrijas viedokli par ārpolitikas jautājumiem. «Šajā situācijā, protams, es būtu gribējusi, lai saskaņojamies. Parasti mēs tā darām,» sacīja Siliņa.

Vienlaikus premjere atzina, ka Mieriņai ir tiesības šādu vēstuli parakstīt vai neparakstīt. Tajā pašā laikā, pēc Siliņas teiktā, pasaulē uz parlamenta pārstāvjiem skatās brīvāk un viņiem ir brīvāka rocība rīkoties dažādos ārpolitikas jautājumos, pārstāvot sevi vai valsti. Savukārt, ja kādu dokumentu paraksta Valsts prezidents vai Ministru prezidents, tad esot skaidrs, ka tas ir visas valsts uzskats, skaidroja Siliņa.

Kā premjerei skaidrojusi pati Mieriņa, viņa šādu vēstuli parakstījusi, jo Saeimas priekšsēdētājai bijusi sajūta, ka jāeskalē situācija, kāda ir starp transatlantiskajiem partneriem. «Viņa skaidroja, ka viņai ir ļoti svarīgi veidot transatlantiskās attiecības, tam es nevaru nepiekrist,» sacīja Siliņa, vienlaikus atkārtoti atzīstot, ka būtu vēlējusies plašāku koordināciju šajā jautājumā.

Siliņa uzsvēra, ka Latvijas politika attiecībā uz dāņiem un Grenlandi nav mainījusies. Latvija ir Eiropa un Latvijai ir svarīgi, lai starptautiskās tiesības tiktu ievērotas, viņa pauda. «Bet es arī negribu kritizēt, ka viņa [Mieriņa] tādā veidā kaut kā atbalsta ar spēku pārkāpt suverēnas valsts tiesības,» teica premjere, paužot, ka tāds neesot bijis Mieriņas nolūks.

Latvijas interesēs, kā uzsvēra Siliņa, ir gan transatlantiskās attiecības, un ASV Latvijai «vienmēr ir bijuši ļoti lieli draugi», gan arī tas, ka Latvija ir Eiropā un iestājas par to, kas Eiropai ir svarīgi.

Kā vēsta žurnāls «Ir», Mieriņa parakstījusi Izraēlas un ASV parlamentu vadītāju iniciētu vēstuli Nobela prēmijas komitejai, rosinot 2025. gada Miera prēmiju piešķirt Trampam. Lai gan sākotnēji Mieriņa skaidroja, ka paraksts bijis tikai «izmēģinājums» un jautājums vēl jāapspriež ar ārpolitikas veidotājiem, vēlāk viņa apstiprināja, ka vēstule jau nosūtīta Izraēlai.

Vēstules parakstīšana notika laikā, kad Trampa paziņojumi par iespējamu Grenlandes aneksiju pastiprinājuši spriedzi transatlantiskajās attiecībās. Mieriņa Trampa rīcību aizstāvēja, norādot uz drošības apsvērumiem un uzsverot ASV kā Latvijas stratēģisko partneri.

Iepriekš Siliņa paziņoja, ka respektējot Mieriņas personīgo lēmumu parakstīt vēstuli Nobela prēmijas komitejai, rosinot 2025. gada Miera prēmiju piešķirt ASV prezidentam Donaldam Trampam. Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs respektējot Mieriņas personisko nostāju aicināt piešķirt Trampam Nobela Miera prēmiju.