Siliņa norādīja, ka budžetā papildu piešķirti līdzekļi 783 miljonu eiro apmērā, izveidojot drošības un ilgtspējas budžetu. «Par ieguldījumiem valsts ilgtspējā es uzskatu papildu investīcijas gan izglītībā, gan veselības aprūpē, jo tās ir jomas, bez kurām ir grūti iedomājama Latvijas kā ilgtspējīgas valsts Eiropas Savienībā attīstība,» pauda valdības vadītāja uzsverot, ka minētie ieguldījumi ir būtisks priekšnoteikums tam, lai «mūsu cilvēki gribētu Latvijā dzīvot un palikt šeit».
Siliņa akcentēja virzību uz finansējuma aizsardzībai sasniegšanu 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2027.gadā. «Gatavojamies arī turpmākām Krievijas un Baltkrievijas vadošā režīma provokācijām un hibrīdapdraudējumiem gan uz mūsu robežām, gan kibertelpā, gan informatīvajā vidē. Mēs uz to nenoskatāmies, bet mēs aktīvi darbojamies, nepārtraukti uzlabojot Latvijas spēka struktūru un dienestu kapacitāti un viņu gatavību reaģēt,» akcentēja premjerministre, uzskaitot vairākus plānotos darbus šajā jomā.
Ministru prezidente arī norādīja, ka valdība jau šogad radīja un nākamgad turpinās īstenot risinājumu jauno «Sadales tīkla» tarifu veidotajam nesamērīgajam rēķinu pieaugumam mājsaimniecībām. Reizē jaunie tarifi samazinājuši uzņēmēju izmaksas, jo viņiem vairs nav jākompensē izdevumi, kurus maksāja kādreiz par mājsaimniecībām, pauda premjerministre.
«Ļoti būtisks virziens ir daudz apspriestā birokrātijas mazināšana. Mums ir idejām bagāti, radoši cilvēki, bet nav noslēpums, ka pārregulācija, lēns saskaņošanas process starp ministrijām un pārmērīgi papīru kalni ir tas, zem kuriem reizēm tiek apraktas spožas biznesa idejas,» atzīmēja Siliņa.
Valdības vadītāja skaidroja, ka aicinājusi ministrijas nākt klajā ar priekšlikumiem birokrātijas mazināšanai un ka prioritāti izvirzījusi tās mazināšanu nekustamā īpašuma attīstības jomā.
Premjerministre atzīmēja, ka demogrāfijas veicināšanas iniciatīvām finansējumam ir pieaudzis par 30 miljoniem eiro, tāpat tiks atjaunots taisnīgums senioriem attiecībā uz piemaksu atjaunošanu par darba stāžu līdz 1995.gadam.
«Aicinu deputātus atbalstīt 2024.gada budžeta projektu, atbalstīt lielākas algas policistiem, glābējiem, pedagogiem, mediķiem un atbalstīt pieejamākus veselības aprūpes pakalpojumus mūsu pacientiem un kvalitatīvāku izglītību mūsu bērniem. Es vēlos, lai Latvijas iedzīvotāji būtu veselāki, izglītotāki un pats galvenais — lai mēs visi būtu drošībā,» savu runu noslēdza Siliņa.
Kā ziņots, Saeima šodien konceptuāli pirmajā lasījumā skata likumprojektu «Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam» un saistītos likumprojektus.
Par budžeta galīgajā lasījumā Saeimā plānots balsot decembra pirmajā pusē.
Jau vēstīts, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.
2024.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no IKP. Valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.
Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.