Siksnis: Nav iespējams pilnībā aizliegt kādas mazākumtautību valodas lietošanu sabiedriskajā medijā

Padomes priekšsēdētājs atgādina, ka SEPLP pagājušā gada aprīlī nolēma, ka no 2026.gada apvienotajam Latvijas Sabiedriskajam medijam (LSM) jāpāriet uz konceptuāli jaunu pieeju satura mazākumtautību valodās radīšanai atbilstoši Satversmei un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības likumam, veicinot vienotas, nevis divkopienu, sabiedrības pastāvēšanu.

Siksnis pauž, ka padome ir uzdevusi LSM valdei līdz 1.jūnijam izstrādāt vidēja termiņa darbības stratēģiju laika posmam no 2026.gada līdz 2029.gadam, kurā no 2026.gada jāievieš konceptuāli jauns programmu un pakalpojumu piedāvājums, nodrošinot saturu mazākumtautību valodās un par mazākumtautību vēsturi un ikdienu, kā arī padziļinot izpratni par Latvijas reģioniem un veicinot plašāku kultūras pieejamību.

Kā norāda Siksnis, padome ir uzsvērusi, ka sabiedriskā medija galvenais uzdevums ir stiprināt saturu latviešu valodā, palielinot tā apjomu, nodrošinot augstu kvalitāti, ieviešot jaunus, mūsdienīgus formātus, un cenšoties panākt, lai arī mazākumtautību auditorija arvien vairāk patērētu saturu latviski un mazākumtautību pārstāvji iesaistītos tā veidošanā.

Vienlaikus padome ir norādījusi, ka nav iespējams vispār aizliegt kādas mazākumtautību valodas lietošanu sabiedriskajā medijā, pauž Siksnis.

Konceptuāli jaunā piedāvājuma izstrādāšanā SEPLP kā prioritātes noteikusi Latgali kā etniski un kulturāli īpaši daudzveidīgu, un arī valsts ārējai drošībai īpašu reģionu, atzīmē Siksnis.

Tāpat kā prioritāte noteikti jauni saziņas formāti ar sabiedrību mazākumtautību valodās par būtiskiem ikdienas jautājumiem, kā arī krīzes situācijās vienotās informatīvās telpas ietvaros.

Kā prioritāte izvirzīta arī proporcionāla pieeja mazākumtautību valodu izmantojumā sabiedrisko mediju satura veidošanā vienotās informatīvās telpas ietvaros, kultūras pieejamības paplašināšana visos Latvijas reģionos, mazākumtautību bērnu un jauniešu integrācija latviskajā kultūrtelpā, kā arī kopējās mazākumtautību auditorijas daļas nezaudēšana.

Siksnis akcentē, ka LSM valdei ir uzdots sarežģīts un atbildīgs uzdevums izstrādāt atbilstošu piedāvājumu, par kura apstiprināšanu lems SEPLP.

«Protams, plānojot būtiskas izmaiņas sabiedriskā medija programmās un pakalpojumos, ir jāņem vērā visi pieejamie pētījumi par mediju lietošanas paradumiem Latvijā,» pauž SEPLP vadītājs.

LETA jau vēstīja, ka saskaņā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pasūtītā pētījuma par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumiem rezultātiem, sabiedrībā ir interese pēc mediju satura krievu valodā.

Kā rāda pētījums, līdzīgi kā 2023.gadā, arī pērn interesi patērēt Latvijā veidotu mediju saturu krievu valodā pauda nedaudz vairāk par trešdaļu jeb 36% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. 2023.gada aptaujā interesi izrādīja 35% respondentu.

Cittautiešu vidū interesi lietot vietējos medijus krievu valodā pauda gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 72% aptaujāto. Salīdzinājumam 2023.gadā šādu interesi pauda 66% aptaujāto.

Aplūkojot datus pa reģioniem, liels interesentu loks patērēt Latvijā veidotu mediju saturu krievu valodā vērojams Latgales iedzīvotāju vidū — tur interesi pauduši 59% iedzīvotāju. Interesi patērēt mediju saturu krievu valodā pauduši 39% Rīgas iedzīvotāju, Rīgas rajonā — 41% iedzīvotāju, Vidzemē — 23%, Kurzemē — 19%, bet Zemgalē — 25%.

Pētījumu veica SIA «Latvijas Fakti» no 2024.gada septembra līdz novembrim, kopumā aptaujājot 1522 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 16 gadiem.