Sieviešu solidaritātes gājiens pulcē ap 150 cilvēku

Šogad centra «Marta» rīkotais sieviešu solidaritātes gājiens iestājas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanu.

Sanākušajiem rokās bija plakāti, kas vēstīja: «Pati nav vainīga», «Īsti vīrieši par sieviešu tiesībām», «Ja sit tad nemīl», «Nemanīt ir atbalstīt vardarbību». Gājienā devās ne vien sievietes, bet arī vīrieši.

Gājiena dalībniekus uzrunāja centra «Marta» pārstāve Beata Jonite, biedrības «Sievietei paveicās» līdzdibinātāja Marta Kraujiņa, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs un filmas «Mana bērnības ķermeņa atzīšanās» režisore Emīlija Karetņikova.

Jonite savā runā norādīja, ka šogad ir bijušis daudz pozitīvu izmaiņu jomās, kas saistītas ar vardarbības novēršanu. Piemēram, grozīts Krimināllikums un šobrīd ir smagākas sankcijas par draudiem un vajāšanu, pirmo reizi ievests valsts apmaksāts krīzes dzīvokļa pakalpojums, iespēja saņemt ilgāku rehabilitāciju, sākts darbs pie pirmā vardarbības novēršanas un apkarošanas plāna, kā arī izdevies ratificēt Stambulas konvenciju.

Viņa norādīja, ka šī gada galvenā tēma ir «iedzīvināt» Stambulas konvenciju, strādāt pie tā, lai viss, kas tajā ir rakstīts, praksē arī darbotos. «Mums Latvijā ir diezgan spēcīga likumdošana, spēcīgas iespējas, bet ļoti bieži praksē lietas nestrādā tāpat, kā tas ir uz papīra, tādēļ ir svarīgi par šo tēmu turpināt runāt, turpināt akcentēt, strādāt pie tā, lai būtu vēl labāk,» sacīja Jonite.

«Mēs neļausim vardarbībai turpināties vakuumā, kur tā klusi gruzd katras cietušās sievietes krūtīs, mēs runāsim, rīkosim gājienus, protestus, piketus, mainīsim likumus, panāksim reālas darbības no ministriem, politiķiem un likumsargiem tik ilgi, līdz mums vairs neienāks neviena ziņa par sievieti, kura ir cietusi no vardarbības,» savā uzrunā pauda Kraujiņa.

Bahs savā uzrunā sacīja, ka tas, ka vardarbībai patīk klusums, visiem ir zināms, taču līdz ar šīm zināšanām nāk arī atbildība, un atbildība prasa rīcību. Viņš aicināja visus, kas saskaras ar vardarbību, neklusēt, runāt, rīkoties, saukt palīgā. Tāpat viņš akcentēja, ka šobrīd jau vairākus gadus policijai ir daudz instrumentu, kā vardarbībā cietušajiem palīdzēt, un, kas tas ir sarežģīts, ikdienas darbs ieviest likumu dotās iespējas dzīvē.

Gājienā tika izcelta arī «grūminga» kā seksuālas un emocionālas vardarbības veida nopietnība un nepieciešamība pēc «efektīvas sistēmas», lai vērstos pret vainīgajiem. Pēc pērnā gada nogalē medijos izskanējušajām ziņām, ka jauniešu nometnēs Latvijā organizatori, pilngadīgi vīrieši, uzmākušies un iesaistījuši attiecībās dalībnieces — pusaudzes un jaunietes gan centrā «Marta», gan citās organizācijās ar lūgumu pēc palīdzības vērsušās sievietes, kuras pusaudžu vecumā piedzīvojušas šāda veida vardarbību jeb «grūmingu».

Pēc runu pateikšanas gājiena dalībnieki virzījās no Brīvības pieminekļa pa Kaļķu ielu gar Saeimu, finišējot Jēkaba laukumā.

Gājiena laikā izskanēja saukļi «Sieviešu tiesības ir cilvēktiesības», «Ja sit, tad nemīl», «Mana dzīve, mana izvēle», «Mēs negribam puķes, mēs gribam drošību».

Par drošību gājiena laikā rūpējās likumsargi.