Septiņu valstu ministri aicina ES mazināt birokrātiju Vienotajā tirgū

Vēstījumu parakstījuši Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Austrijas, Polijas un Somijas ministri.

Ministrijā norāda, ka Eiropai nepieciešama ambiciozāka deregulācijas pieeja. Pašreizējā regulējuma sarežģītība, juridiskā sadrumstalotība un dažādā noteikumu piemērošana dalībvalstīs rada nozīmīgas izmaksas uzņēmumiem un kavē Vienotā tirgus pilnvērtīgu darbību.

Vairāk nekā 30 gadu laikā ES izveidotais Vienotais tirgus ir nodrošinājis preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku brīvu apriti, taču tā darbību joprojām ierobežo regulatīvā sarežģītība un administratīvais slogs. Tas īpaši ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) un samazina Eiropas konkurētspēju globālā mērogā, uzsver EM.

Ministrijā uzver, ka Eiropa atpaliek no vairuma citām pasaules ekonomikām izaugsmes ziņā. Tostarp atšķirība starp ES dalībvalstīm un ASV rada arvien lielāku plaisu iekšzemes kopproduktā (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas 2021. gadā bija 82% apmērā. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda datiem, ja ES pakalpojumu tirdzniecības atvērtības ziņā sasniegtu ASV līmeni, produktivitāte varētu pieaugt par vairāk nekā 8%.

EM arī norāda, ka no pašlaik dažādās formās apspriestajiem priekšlikumiem, kuriem ir pievienots ietekmes novērtējums, sagaidāms ikgadējs atkārtots slogs 71-86 miljardu eiro apmērā un aptuveni 65 miljardu eiro vienreizējās izmaksās.

Ministrijā uzsver, ka ES ir ne tikai jāsakārto regulatīvais mehānisms, bet arī jāsamazina tā apmērs. Ir jāatsauc esošie noteikumi, ne tikai tie jāvienkāršo. Pašreizējais regulējuma blīvums Vienotajā tirgū ir radījis pārklājošas sistēmas, nekonsekventu ieviešanu dalībvalstīs un būtiskas atbilstības izmaksas. MVU regulatīvo prasību izpildei var tērēt līdz pat 10% resursu, dažkārt arī algojot atsevišķus darbiniekus atskaišu sagatavošanai.

Vēstījumā aicināts ieviest principu «regulēt vienreiz, izmantot bieži». Dati būtu jāievāc tikai vienu reizi un jānodrošina to izmantošana dažādās institūcijās un dalībvalstīs. Regulējumam jāparedz regulāra pārskatīšana, lai pārliecinātos par tā atbilstību mērķim, savukārt novecojušie noteikumi pakāpeniski jāatceļ.

Otrkārt, nepieciešami gudrāki noteikumi un efektīvāka uzraudzība. Efektīvs regulējums prasa nepārtrauktu izvērtēšanu visā likumdošanas ciklā, tostarp kvalitatīvus ietekmes novērtējumus un sabiedriskās konsultācijas, kas ļauj novērtēt uzņēmumiem radīto slogu. Regulējuma priekšlikumi būtu jāizvērtē arī no MVU un konkurētspējas viedokļa, lai veicinātu inovāciju un izaugsmi.

Treškārt, nepieciešama arī deregulācija. Regulējuma samazināšana palīdz mazināt uzņēmumu atbilstības izmaksas un veicina jaunu uzņēmumu ienākšanu tirgū, kas savukārt sekmē inovācijas un ekonomikas izaugsmi. Mazāks administratīvais slogs dod uzņēmumiem lielāku brīvību attīstīt jaunus produktus, noteikt cenas un paplašināt darbību jaunos tirgos.