Senioru apvienība atbalsta ieceri pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu pārcelt uz pirmo līmeni

Apvienības ieskatā, otrā līmeņa pensijas uzkrājuma pievienošana pirmajam līmenim pasargātu to no finanšu tirgus «amerikāņu kalniņiem».

LSKA uzskata, ka tas pirmspensijas vecuma cilvēkiem dotu lielāku drošību, ka viņu uzkrātais pensijas kapitāls pasaules finanšu tirgus svārstību ietekmē nesarūk.

Kā norāda apvienībā, sociālo iemaksu likme pensiju otrajā līmenī ir vairākkārt mainījusies, un visstraujākais «lēciens» bijis 2008.gada globālās finanšu krīzes iespaidā, kad 8% likme no strādājošo sociālajām iemaksām samazinājās līdz 2%.

Lai arī pēc tam tā tika pakāpeniski palielināta un tagad sasniedz 6%, satraucoša esot gan pensiju fondu nelielā atdeve un inflācijas nodarītie zaudējumi, gan arī tas, ka «lauvas tiesa» no Latvijas pensiju fondu uzkrājumiem aizplūst no valsts, teikts LSKA paziņojumā, uzstājot, ka Latvijas iedzīvotāju pensiju otrajā un trešajā līmenī iemaksātās naudas lielākai daļai «vajadzētu palikt pašu valstī un spēcināt tautsaimniecību, nevis celt citu valstu ekonomiku».

LSKA skatījumā, aktuāls ir jautājums par iedzīvotāju prasmēm izvēlēties savam vecumam piemērotu otrā pensiju līmeņa plānu, kā arī tā dalībnieku vienaldzība.

Apvienība uzskata, ka pensiju otrā līmeņa ienesīgums Latvijā ir ļoti zems, jo 17,3 gadu garumā kopš pensiju fondu ieviešanas pensijas kapitāls palielinājies tikai par 4%.

Kā norāda LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja, par lielas iedzīvotāju daļas vēlmi atmest ar roku otrā līmeņa pensiju jautājumiem nav jābrīnās, jo nekādu lielo pienesumu tas nākotnes pensijai nedod.

LSKA apvieno vairākas Rīgas un reģionu senioru NVO. 2017.gadā biedrību dibināja «Rīgas aktīvo senioru alianse», biedrības «Par taisnīgumu un atklātību», «Svētās ģimenes māja», «Mazirbes draugu kopa» un «Savstarpējās palīdzības sabiedrība».

Biedrības darbu organizē un vada valde piecu cilvēku sastāvā, kuru pašlaik vada Astrīda Babāne.

Jau vēstīts, ka LM plāno virzīt Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas ļautu iedzīvotājiem, kas ir valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju otrajā līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju pirmajam līmenim.

Tādējādi cilvēki, tuvojoties pensijai, varēs izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ.

Ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju pirmajā līmenī, gan otrajā līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijas apmērā. Šobrīd pensiju otrajā līmeņa uzkrājumi tiek ieguldīti finanšu tirgos, un to vērtība var gan pieaugt, gan samazināties.

Valsts fondēto pensiju veido uzkrātais fondētās pensijas kapitāls, un tas paredzēts konkrētam mērķiem — vecumdienu apdrošināšanai.

Summa, par kādu tiks palielināta pirmā līmeņa pensija, pieprasot vecuma pensiju, tiks aprēķināta saskaņā ar likumu «Par valsts pensijām».

Priekšlikums tiks sniegts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Par to vēl būs jālemj un jānobalso Saeimā.

Līdzīgi grozījumi par elastīgāku pensiju otrajā līmeņa kapitāla izmantošanu jau tika virzīti 2022.gadā Saeimas Budžeta un finanšu komisijai, tomēr politiķi vēl nebija gatavi šo priekšlikumu atbalstīt.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

Savukārt «Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības» valdes priekšsēdētāja Anželika Dobrovoļska aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka Latvijas valdībai ir jāievieš ilgtspējīgu risinājumu, kas akciju tirgus krituma laikā iedzīvotājiem dotu iespēju atlikt otrā pensiju līmeņa kapitāla izmaksu vai nodrošināt pakāpenisku izmaksu no ieguldījumu plāna.

Pēcāk Finanšu ministrijā (FM) aģentūrai LETA atzina, ka tā konceptuāli atbalsta iespēju krīzes situācijās, piemēram, būtiska finanšu tirgus krituma laikā, ieviest elastīgāku otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izmaksas mehānismu, tostarp ļaujot to atlikt vai izmaksāt pakāpeniski.

Vienlaikus FM atzīmēja, ka pensiju sistēmas pamatprincips Latvijā ir pirmā un otrā līmeņa sasaistīšana, tas ir, uzkrājumi no abiem līmeņiem tiek apvienoti, veidojot vienotu pensiju. Ja tiek atlikta tikai otrā līmeņa izmaksāšana, bet pirmā līmeņa pensija tiek piešķirta, tad šis princips tiek izjaukts.

Tāpēc šāda priekšlikuma izvērtēšanai un īstenošanai ir nepieciešama LM kā atbildīgās nozares iestādes iesaiste un nostāja, iepriekš skaidroja FM.