Sarežģīta tiesību jautājuma dēļ AT vairāk nekā gadu nav ieplānojusi datumu Juraša krimināllietas izskatīšanai

Tiesa kasācijas tiesvedību šajā lietā ierosināja pērn oktobra beigās. Tiesā aģentūru LETA informēja, ka lietas izskatīšanas datums vēl nav noteikts.

«Šajā lietā risināms sarežģīts tiesību jautājums, kura izpēte vēl joprojām turpinās, tādēļ konkrētu izskatīšanas datumu vēl nevar noteikt,» norādīja tiesā.

2023. gada decembrī Rīgas apgabaltiesa Jurašu atzina par vainīgu un piemēroja viņam 12 400 eiro naudas sodu. Spriedums tika pārsūdzēts AT.

Jurašs aģentūrai LETA pēc pēdējā tiesas sprieduma teica, ka nekas vēl nav beidzies. Viņš ticot, ka «agrāk vai vēlāk taisnīgums gūs virsroku».

Sākotnēji Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa attaisnoja Jurašu un norādīja, ka tiesas izmeklēšanā neapstiprinājās apsūdzībā minētie apstākļi. Tiesa nekonstatēja, ka Jurašs būtu izpaudis valsts noslēpumu un nodarījis kaitējumu valsts iekšējai vai ārējai drošībai.

Pirmās instances tiesa arī nekonstatēja, ka Juraša 2015. gada 1. oktobra ziņojumā norādītā un intervijā žurnālam «Ir» izpaustā informācija būtu iegūta, veicot operatīvo darbību, un pārbaudīta operatīvās izstrādes lietā.

Pirmās instances tiesa atzina, ka Jurašam, sniedzot žurnālistei informāciju par korupcijas gadījumu, kuru viņš nebija ieguvis operatīvās darbības ceļā, bija tiesības to darīt, turklāt minētā informācija atbilst likuma «Par valsts noslēpumu» norādītajam, proti, ziņas par noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību nevar būt valsts noslēpums. Visas šaubas lietā tika vērtētas par labu apsūdzētajam.

Vēlāk līdzīgu tiesas spriedumu taisīja Rīgas apgabaltiesa. Protestu par apgabaltiesas spriedumu iesniedza prokurors Māris Urbāns. Viņš lūdza pilnībā atcelt Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai. AT Rīgas apgabaltiesas spriedumu atcēla pilnībā un nodeva lietu jaunai izskatīšanai, kur otrajā piegājienā Jurašu tomēr atzina par vainīgu.

Jurašs 2016. gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam esot piedāvāts kukulis, lai bijušā «Latvijas dzelzceļa» (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka tolaik vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera tolaik vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Viņš apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Toreiz informācija izskanēja Latvijas Televīzijā un žurnālā «Ir».

Tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Valsts drošības dienests, kas lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Tomēr vēlāk toreizējais Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.

Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam, un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

2019. gada janvārī Saeimas deputātu vairākums atbalstīja toreizējā deputāta Juraša izdošanu kriminālvajāšanai.