Sākti projektēšanas darbi trīs robežkontroles punktu modernizācijai

Līgums par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu visos trijos robežšķērsošanas punktos noslēgts par kopējo summu 1 185 500 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas, būvniecības darbu veikšana tiek plānota no 2026.gada līdz 2028.gadam, atklāta iepirkuma konkursa rezultātā slēdzot līgumu ar vienu būvuzņēmēju par būvdarbu veikšanu trijās robežšķērsošanas vietās.

Gavrilova skaidro, ka visās trijās robežšķērsošanas vietās ēku un inženiertīklu funkcionalitāte neatbilst mūsdienu darba drošības un darba aizsardzības, ugunsdrošības, energoefektivitātes prasībām, kā arī efektīvai robežkontrolei. Modernizējot robežšķērsošanas vietas tiks uzlabota to infrastruktūra un caurlaidspēja, kas ļaus efektīvāk pārvaldīt robežas šķērsotāju kontroli un stiprināt robežu drošību.

Dienestu darbinieku funkciju veikšanai un robežķērsotāju efektīvai, vienkāršotai robežas šķērsošanai nepieciešams pārbūvēt administratīvās ēkas, caurlaides kontroles paviljonus un ar ēkām saistītos inženiertīklus un infrastruktūru, izbūvējot jaunas mūsdienīgas un mūsdienīgai darba videi atbilstošas telpas, kā arī dienestu funkciju īstenošanai nepieciešamo infrastruktūru.

Pārbūves laikā tiks nodrošināts funkcionāls telpu izvietojums, pielāgojot tās efektīvai dienestu darbības nodrošināšanai, robežšķērsotāju efektīvai pārbaudei, mūsdienīgai preču, kravu, bagāžas kontrolei un dokumentu pārbaudei, kā arī, nodrošinot ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, vides pieejamību, darba drošības, darba aizsardzības un ugunsdrošības prasības.

Robežkontroles punkti «Grebņeva», «Terehova» un «Pāternieki» ir savu laiku nokalpojuši, norāda Gavrilova. Ēkas un inženierkomunikācijas ir novecojušas un ir nepieciešama to pārbūve. Iepriekš īstenoto projektu laikā VNĪ vadībā robežpunktos būvdarbi norisinājās no 2018.gada līdz 2024.gadam. To laikā tika daļēji sakārtota pamata kontroles infrastruktūra, veicot ieguldījumus gan ēkās, gan ceļa infrastruktūrā, lai uzlabotu esošās infrastruktūras tehnisko stāvokli, kontroles dienestu darba vidi un robežas šķērsošanas kvalitāti.

Robežkontroles punkta «Grebņeva» esošo ēku komplekss ir izbūvēts 2000.gadā. Pēdējos gados īstenoti kontroles paviljonu pārbūves darbi uz joslām un zem nojumēm. Robežkontroles punkta modernizācijas projektā tiks attīstītas ēkas 1676 kvadrātmetru platībā (provizoriski nākotnes platība ēkām būs 4090 kvadrātmetri) un aptuveni 8,3 hektāri zemes platības. Projekta kopējās izmaksas ir 10 319 250 eiro ar PVN, tostarp ES Kohēzijas fonda finansējums 85% apmērā 8 771 361,95 eiro un valsts budžeta finansējums 15% apmērā 1 547 888,05 eiro.

Robežkontroles punkta «Pāternieki» esošo ēku komplekss izbūvēts 1999.gadā. Kopš 2018.gada secīgi notikuši atjaunošanas un pārbūves darbi, kuru laikā tika izbūvētas trīs braucamās joslas katrā virzienā un nepieciešamie inženiertīkli pie Baltkrievijas robežas kontroles paviljona, izbūvēts autobusu pasažieru rokas bagāžas pārbaudes terminālis, pārbūvētas nojumes un zem tām esošie kontroles paviljoni uz joslām, daļēji atjaunots ceļa segums.

Modernizācijas projektā tiks attīstītas ēkas 3430,8 kvadrātmetruplatībā (provizoriski nākotnes platība ēkām būs 4160 kvadrātmetri) un aptuveni 5000 kvadrātmetri zemes platības. Projekta kopējās izmaksas ir 13 073 439 eiro ar PVN, tostarp Kohēzijas fonda finansējums 85% apmērā 11 112 422,6 eiro un valsts budžeta finansējums 15% apmērā 1 961 016,4 eiro.

Robežkontroles punkta «Terehova» esošo ēku komplekss ir izbūvēts 1997.gadā. Kopš 2019.gada secīgi notika atjaunošanas un pārbūves darbi. Iepriekš attīstības modernizācijas pirmajā un otrajā posmā tika izbūvētas attīrīšanas iekārtas, jauna padziļinātās kontroles ēka, pārbūvēti kontroles paviljoni zem nojumēm un pašas nojumes, atjaunots ceļa segums, modernizēta katlu māja, izbūvēta, apvienota servertelpa Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts robežsardzei, kā arī veikti citi darbi.

«Terehovas» modernizācijas projektā tiks attīstītas ēkas 2485,6 kvadrātmetru platībā (provizoriskā nākotnes platība ēkām būs 3245 kvadrātmetri) un aptuveni 3500 kvadrātmetri zemes platības. Projekta kopējās izmaksas ir 12 334 800 eiro ar PVN, tostarp Kohēzijas fonda finansējums 85% apmērā 10 484 579,45 eiro un valsts budžeta finansējums 15% apmērā 1 850 220,55 eiro.

VNĪ ir uzticēts vadīt, uzraudzīt un īstenot Latvijas ārējās Austrumu robežas infrastruktūras izbūvi. Robežpunktu modernizācijas projekti tiek īstenoti ar ES Kohēzijas fonda atbalstu, kopumā ieguldot 35 727 489 eiro, tostarp Kohēzijas fonda atbalsts ir 30 368 364 eiro, bet valsts budžeta finansējums — 5 359 125 eiro.

VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.