Sākas astronomiskais pavasaris

Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē.

Saskaņā ar latviešu tautas tradīcijām pavasara ekvinokciju atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti.

Tā kā par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala — nevis centrs, — un ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, jau 18.martā diena kļuva garāka par nakti.

Ceturtdien Rīgā saule lec plkst.6.25 un riet plkst.18.37 — dienas garums ir 12 stundas un 12 minūtes. Katra nākamā diena būs teju piecas minūtes garāka.

Astronomiskais pavasaris turpināsies līdz vasaras saulgriežiem, kas būs 21.jūnijā plkst.5.42.

Meteoroloģiskais pavasaris šogad iestājās 22.februārī Kurzemes piekrastē un 25.februārī valsts lielākajā daļā. Meteoroloģiskā vasara sāksies, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniegs vismaz +15 grādus.

Savukārt solārais pavasaris sākās jau 5.februārī. Gada gaišākais ceturksnis jeb solārā vasara būs laikposms no 7.maija līdz 5.augustam.