Saeimas komisija konceptuāli atbalsta Aizsardzības industrijas likumprojektu

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš paredzēts līdz decembra sākumam.

Neraugoties uz deputātu konceptuāli pausto atbalstu pirmajam lasījumam, starp Aizsardzības ministrijas vadību un atsevišķiem deputātiem radās diskusijas par likumprojekta jēgu un saturu.

Kā komisijas sēdē norādīja Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons, Latvijā visai plaši tiek ražotas aizsardzībai nepieciešamas lietas, piemēram, bruņumašīnas. Attiecībā par munīciju ir plāns ar aizsardzības industriju, kādā veidā nonākt līdz tam, ka maksimāli daudz sastāvdaļas no munīcijas tiek ražotas Latvijā, piemēram, čaulītes un lodes jau tagad tiek ražotas Latvijā. Tāpat pastāv ieceres par pulvera ražošanu.

Ņemot vērā minēto, politiķiem jāizšķiras, vai Latvijā nepieciešams attīstīt aizsardzības jomas industriju īpaši laikā, kad Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. «Tas ir politisks lēmums, vai mēs vispār attīstām šo jomu vai neattīstām. Ja gribiet lētāko, tad lētākais būs nopirkt no citām valstīm, piemēram, no Brazīlijas, taču kādā brīdī jāsaprot, ka kara laikā ir daudzas valstis, kas politiski pieņēmušas lēmumus nepiegādāt citām valstīm bruņojumu tikai tāpēc, ka nevēlas sabojāt attiecības ar Krieviju. Ar to mums vienkārši jārēķinās,» uzsvēra Garisons.

Opozīcijas deputāts Edvīns Šnore (NA) vērsa uzmanību, ka karā Latvijai atšķirībā no Ukrainas nebūtu plašā stratēģiskā aizmugure jeb karadarbības neskartas teritorijas, kur izvietot ražotnes. Tā vietā Šnore rosināja munīciju iepirkt nepieciešamos daudzumos vēl pirms konflikta.

Garisons atbildēja, ka munīcijas uzglabāšanai nepieciešamas atbilstošas noliktavas, kuras maksā daudz dārgāk nekā pati munīcijas ražošana. Somijas pieredze liecina, ka vienkāršāk ir glabāt komponentus un, kad tuvojas konflikts, tad tiek palielinātas ražošanas jaudas.

«Ja Saeima uzskata, ka jāpērk lētākais un nav nepieciešams šo jomu attīstīt, tad, protams, šis likums nav vajadzīgs. Mēs sekosim politiskajam uzstādījumam,» piebilda Garisons.

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (P) argumentēja, ka nepieciešams attīstīt tirdzniecību un nacionālo industriju, kas balstās uz precīzu piegāžu drošību un nepārtrauktību. Viņš piekrita, ka šis likumprojekts varētu būt vairāk ambiciozāks.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) lēmis, ka tuvākajās nedēļas būs diskusija, uz kuru aicinās industrijas un ministriju pārstāvjus par to, kā šo likumu padarīt ambiciozāku.

Jau ziņots, ka «līdz ar strauju nacionālās aizsardzības industrijas izaugsmi» AM konstatējusi virkni būtisku risku un industrijas turpmākas attīstības atbalsta iespēju, kuru mērķtiecīgai kontrolei un vadībai esošā normatīvā sistēma vairs neesot pietiekama.

Būtiskākie no tiem ir saistīti ar aizsardzības industrijas drošu darbības vidi, padziļinātu integrāciju valsts visaptverošā aizsardzībā, NBS piegādes drošības tālāku veicināšanu, kā arī nepārtrauktu piekļuvi industrijas attīstības nodrošināšanai kritiski nepieciešamiem resursiem — kvalificētam personālam, stratēģiskas nozīmes izejmateriāliem, finanšu un ražošanas līdzekļiem.

Likumprojekts paredz, ka AM veicinās NBS valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību. 

Piegādes drošības ietekmes faktorus izvērtēs, kā arī piegādes drošību veicinošas prasības noteiks un izvirzīs ministrijas nodrošinājuma projektos, kuru kopējā prognozējamā summa visā to aprites ciklā pārsniedz 5 miljonus eiro vai kuru ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas sagaidāmais aprites cikls pārsniedz piecus gadus.

Likumprojektā minēti faktori, kas var ietekmēt NBS nepieciešamo preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas drošību. Piemēram, komersanta, tā īpašnieku, patieso labuma guvēju un komersanta veiktspējai būtisku darbinieku valstiskā piederība.

Piegādes drošības nodrošināšanai valsts Aizsardzības ministrijas personā var iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā vai dibināt jaunu kapitālsabiedrību atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajai kārtībai.

AM būs atbildīgā iestāde par aizsardzības industrijas attīstības atbalstu, kā arī citu valsts, pašvaldību vai nevalstisko institūciju aktivitāšu koordinēšanu aizsardzības industrijas attīstības atbalstam.

AM, izstrādājot un īstenojot aizsardzības industrijas attīstības atbalsta politiku, konsultēsies ar aizsardzības industrijas nevalstiskajām organizācijām, paredz likumprojekts Tāpat ministrija noteiks to nevalstisko organizāciju, kura var izvirzīt savus pārstāvjus NATO Industrijas padomnieku grupā.