Saeimas Budžeta komisijai nodod iniciatīvu par 2021.gada nodokļu reformas atcelšanu

Iniciatīvas iesniedzēja ir Jūlija Kova, kura parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē iepriekš skaidroja, ka pārstāv kultūras un mākslas jomu. Viņa teica, ka iniciatīvu līdz šim kopumā parakstījuši vairāk nekā 16 000 cilvēku, kas liecina par problēmas aktualitāti.

Viņa skaidroja, ka jaunajā reformā būtībā nav ietverta mākslas un kultūras darba jomas specifika, piemēram, tas, ka darbs ir sezonāls, darba grafiks ir nenormēts un ienākumi ir neprognozējami. To visu līdz šim regulēja darba specifikai atbilstoši nodokļu režīmi, kas vairs nav spēkā. Tāpat Kova akcentēja, ka reforma ieviesta Covid-19 krīzes laikā, kad vairāk nekā gadu kultūras un mākslas jomā darbība tika apturēta, kā arī tagad spēkā ir daži ierobežojumi, kas neļauj industrijai pilnībā atgūties.

Viņasprāt, šī gada nodokļu reforma novedīs pie tā, ka mākslas un kultūras darbinieki saņems krietni zemāku atalgojumu nekā pirms reformas. Vienlaikus Kova akcentēja, ka šie apstākļi liedz mākslas un kultūras pārstāvjiem darboties un liek koncentrēties uz izdzīvošanu. Viņa minēja, ka šīs reformas dēļ potenciāli pieaugs arī pasākumu izmaksas, jo, piemēram, koncertus apkalpo liela darbinieku komanda. Ņemot vērā jaunās izmaksas, koncerta pašizmaksa palielinoties par 50%, kas novedīs pie nozares darbības apturēšanas, jo iedzīvotāji nevarēs iegādāties tik dārgas biļetes. 

Savukārt kinoindustrijā iepriekš plānotie ārzemju projekti esot atcelti, jo Latvija vairs nav konkurētspējīga ar vadošajām kinoindustrijas valstīm. 

Kova bija pieaicinājusi dalībai sēdē Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzēju, eksperti nodokļu tiesību jomā Jūliju Saušu, kura teica, ka šīs reformas mērķauditorija nav lielie nodokļu maksātāji, kas novedīs pie krīzes mākslas un kultūras nozarēs.

Viņa arī atzina, ka nosacīti saprot nodokļu reformas mērķi — rast sociālo drošību un garantiju — tomēr reforma šobrīd savu mērķi nepanākšot, jo zināmā mērā šobrīd ir atņemtas finansiālās iespējas nodarbinātajiem un uzlikts papildu nodokļu slogs.

Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) toreiz sacīja, ka Finanšu ministrija neplāno virzīt jaunus priekšlikumus, tomēr ministrija respektēs Saeimas lēmumu par kādām izmaiņām, ja tādas būs.

Viņš arī uzsvēra, ka ir darba grupa, kurā iesaistītas nevalstiskās organizācijas un pašvaldību pārstāvji, kas skatīs, kā realizējas izmaiņas un, ja vajadzēs, aktualizēs nepieciešamību pēc izmaiņām. Dālderis minēja, ka ir pagājis salīdzinoši neliels laika posms kopš grozījumi stājušies spēkā, tāpēc, viņaprāt, vēl ir pāragri izdarīt kādus secinājumus.

Komentējot to, ka reforma ieviesta pandēmijas laikā, Dālderis uzsvēra, ka vienmēr var diskutēt par pieņemamāku laiku, tomēr pieredze rādot, ka nekad nav īstais laiks kaut ko sakārtot.

LETA jau ziņoja, ka nepieciešamie 10 000 paraksti par šīs reformas atcelšanu iedzīvotāju iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» tika savākti nepilnas nedēļas laikā. 

Kova iniciatīvas pieteikumā skaidroja, ka šis gads sācies ar kārtējo jauno nodokļu reformu, kad tika veikti grozījumi trīs galvenajos nodokļu likumos -«Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»(IIN), «Par valsts sociālo apdrošināšanu» (VSA) un Mikrouzņēmumu nodokļu likumā.

Šī nodokļu reforma palielina nodokļu slogu Covid-19 pandēmijas laikā, ieviešot obligātās minimālās sociālās iemaksas, kas jāmaksā no saviem līdzekļiem, pauda Kova. Viņasprāt, tā tiek īstenota uz mazāk aizsargāto cilvēku — mikrouzņēmumu un SIA darbinieku, autoratlīdzības saņēmēju, kā arī pašnodarbināto — rēķina.

«Īstenota šajā nepiemērotajā laikā, nodokļu reforma nesniedz cilvēkiem nepieciešamo sociālo drošību. Tā skar fiziskās personas, kuras nodarbojas ar profesionālo darbību un mazā biznesa pārstāvjus. Reforma radīs papildus administratīvo slogu arī darba devējiem,» pauda iniciatīvas autore.

Viņa minēja, ka 2021.gada 1.janvāra nodokļu reformas rezultātā tiek atcelts patentmaksas nodokļu režīms, savukārt no 1.jūlija nodokļu reforma paredz izmaiņas nodokļu maksātāja statusā un nodokļu režīmā privātpersonām, kas palielināšot nodokļu likmi no 15% uz 54,09% apmērā mikrouzņēmumu un SIA darbiniekiem, kuriem tiek atcelts mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja statuss.

Vienlaikus tiek palielināta nodokļu likme no 20% uz 25% un 40% apmērā autoratlīdzības saņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par tiem mikrouzņēmumu un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu 500 eiro apmērā.

Tāpēc iniciatīvas atbalstītāji prasa atjaunot patentmaksas nodokļa režīmu un patentmaksātāja statusu par profesionālās darbības veidu veikšanu, kā arī saglabāt ieņēmumu apgrozījuma līdzšinējo apmēru 15 000 eiro. Parakstu vākšanas iniciatori arī prasa atcelt VSA likuma normas par minimālās obligātās iemaksas objekta ieviešanu, no kuras ir jāmaksā minimālās VSAOI.

Kova norādījusi, ka nepieciešams arī atcelt grozījumus IIN likumā, kuros autoratlīdzības (honorāra) saņēmējiem paredzētas izmaiņas nodokļu režīmā un saglabāt nodokļu režīmu autoratlīdzības saņēmējiem atbilstīgi pašreizējam regulējumam līdz 1.jūlijam.

Iniciatīvā arī rosināts atjaunot mikrouzņēmumu un SIA darbiniekiem MUN režīmu un MUN maksātāja statusu.

«Reformas atcelšana ļaus pārdzīvot Covid-19 krīzi, nodrošinās stabilitāti sabiedrībā, saglabās iespēju turpmākai kultūras un mākslas attīstībai Latvijā un saglabās Latvijas tautas nākotni,» uzskata iniciatīvas autore.