Saeimas Aizsardzības komisija prasīs valdības redzējumu par valsts materiālo rezervju sistēmas uzlabošanu

Tas nolemts ceturtdien notikušajā komisijas sēdē.

Bergmanis skaidroja, ka Krīzes vadības centrs (KVC) nākotnē varētu būt koordinators šajā jautājumā. «Mums visās valdību deklarācijās ir skaidri un gaiši norādīts, ka mēs būvējam visaptverošu aizsardzības sistēmu, un kādam tas ir jākoordinē,» pauda deputāts, norādot, ka katrai institūcijai ir savi uzdevumi, bet nepieciešams kopējs skatījums.

Kā vēstīts, Saeima maija izskaņā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, Ministru kabineta iekārtas likumā, likumā «Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli» un Valsts civildienesta likumā, ar kuriem nostiprināja KVC institucionālo statusu.

Patlaban Latvijā izveidotā civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma paredz daudzu institūciju pienākumus. Šā brīža ģeopolitiskā situācija prasa uzlabot krīzes vadību, tāpēc svarīga ir arī pašvaldību un sabiedrības iesaiste kā daļai no šīs sistēmas, pauž likumprojekta autori.

Likumprojekti paredz likvidēt Krīzes vadības padomi, tās uzdevumus pārņemot Ministru kabinetam. Turpmāk tas būs atbildīgs par krīzes vadību, valsts apdraudējuma pārvarēšanu, kā arī par tā izraisīto seku likvidēšanu. Tādējādi paātrināsies lēmumu pieņemšana, jo tos krīzes un valsts apdraudējuma laikā uzreiz varēs pieņemt valdībā. Līdz šim šādi lēmumi bija jāpieņem gan Krīzes vadības padomē, gan Ministru kabinetā.

Likumu grozījumi precizē Ministru kabineta atbildību, nosaka Krīzes vadības centra pienākumus, precizē pašvaldību, kā arī nosaka sabiedrisko organizāciju kompetenci.

Tāpat tiek paredzēts, ka Ministru prezidents katru gadu sniegs Saeimai pārskatu ne tikai par nacionālo drošību, bet arī par krīzes vadību.

Krīzes vadības centrs pārnozaru krīzes gadījumā uzņemsies virsvadību pār vairāku institūciju darbības koordinēšanu. Centra iesaiste plānota, kad apdraudējums aptvers vairākas nozares vai visu valsti, kā tas bija, piemēram, Covid-19 pandēmijā. Savukārt militāras krīzes gadījumā centrs koordinēs civilā sektora rīcību un nodrošinās sadarbību ar militāro sektoru. Ja būtiski būs apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība, centrs būs tiesīgs dot saistošus uzdevumus ministrijām, citām valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī kontrolēt to izpildi, paredz likumu grozījumi.

Lokālas vai reģionālas civilās krīzes risināšana saglabāsies pašvaldību un atbildīgo institūciju uzraudzībā, piemēram, nelielu teritoriju applūšana vai atsevišķi meža ugunsgrēki. Pašvaldībām līdz nākamajam gadam būs jāizveido krīzes vadības struktūrvienība vai jānorīko atbildīgais krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai.