Saeima pieņem visus nākamā gada budžetu pavadošos likumprojektus

Deputāti darbu pie nākamā gada budžeta sāka 3. decembrī.

Likumam par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam kopumā iesniegti 290 priekšlikumi. Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīti vien daži priekšlikumi nākamā gada budžetā, kurus iesniedza opozīcijas deputāti.

Saeimas deputāti cita starpā pieņēma vairākus grozījumus likumos, kas paredz no nākamā gada palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Vienlaikus pabalsta apmēru palielinās no 171 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī. Par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2. novembrim, pabalstu turpinās maksāt arī no bērna pusotra līdz divu gadu vecuma sasniegšanai, un tas būs 42,69 eiro apmērā — kā tas bijis līdz šim šajā periodā.

Izmaiņas skars arī ģimenes valsts pabalstu par bērniem, kuri mācās. Proti, pabalstu par bērnu vecumā no 16 līdz 20 gadiem varēs saņemt arī, ja bērns mācās koledžā vai studē augstskolā pilna laika klātienē un nav stājies laulībā. Tādējādi ģimenēm, kuru jaunieši mācās universitātēs vai koledžās, pabalsta izmaksu atjaunos un tā turpināsies vēl līdz 20 gadu vecumam. Patlaban pabalstu maksā par bērniem, kuri mācās vidusskolā vai profesionālajā skolā.

No nākamā gada palielināsies arī vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts, un tas būs 600 eiro apmērā. Patlaban šis pabalsts ir 421,17 eiro.

Tāpat deputāti pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz, ka atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus tiks noteikta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 12% apmērā.

Grozījumi pieņemti, lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa regulējumā saistītas ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

Samazināto 12% PVN likmi plānots noteikt rudzu, kviešu, jauktu miltu un bezglutēna maizei, tostarp arī pasterizētai vai saldētai maizei ar vai bez piedevām. Samazinātais PVN attieksies arī uz polārmaizēm, dažāda veida maizes rikām, radziņiem, burgeru maizītēm, lavašiem, tortiljām un pitas maizītēm. Samazināto nodokli nepiemēros smalkmaizītēm, pīrādziņiem, kruasāniem un citiem konditorejas izstrādājumiem, kā arī sausmaizītēm, sausiņiem, grauzdiņiem, rīvmaizei un maizes stienīšiem.

Tāpat samazinātais PVN paredzēts svaigam, sterilizētam vai pasterizētam govs, aitas vai kazas pienam, bet neattieksies uz ultrasterilizētu pienu, kā arī kondensēto un tvaicēto pienu.

Samazināto PVN piemēros arī svaigai un atdzesētai vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu un paipalu gaļai, tostarp sadalītai, atkaulotai, grieztai, maltai mājputnu gaļai un šādas gaļas subproduktiem. Nodokļa samazinājums nav paredzēts saldētai gaļai.

12% samazināto PVN piemēros arī svaigām — termiski neapstrādātām — mājputnu olām čaumalās.

Paredzēts, ka samazināto PVN likmi pārtikas produktiem piemēros no nākamā gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Deputāti trešdien pieņēma izmaiņas deviņos likumos, kas no 2027. gada paredz pakāpeniskas izmaiņas līdzšinējā izdienas pensiju regulējumā.

Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu. Likumprojekti saistīti ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

Darbu pie nākamā gada budžeta Saeimas deputāti sāka plkst. 9.

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi — par 804,3 miljoniem eiro lielāki.

Budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta, un tā pieaugumu salīdzinājumā ar prognozēto deficītu 2,9% apmērā šogad galvenokārt nosaka būtisks finansējuma pieaugums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai, ilgtermiņa atbalstam Ukrainai un investīcijām sabiedrības drošības stiprināšanā.

Nākamajā gadā par galvenajām valsts prioritātēm noteikta valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība, tām kopumā paredzot papildu finansējumu 693,5 miljonu eiro apmērā.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, valsts drošības stiprināšanai nākamgad papildus plānots novirzīt 448,3 miljonus eiro, un šis finansējums ietver ne tikai militāro spēju stiprināšanu, bet arī ieguldījumus valsts iekšējā drošībā un kiberdrošībā.

Papildu finansējums 94,8 miljonu eiro apmērā 2026. gadā paredzēts, lai stiprinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī pilnveidotu materiālo atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Lielāks būs bērna piedzimšanas pabalsts un bērna kopšanas pabalsts, kā arī lielāks atbalsts būs aizbildņiem un adoptētājiem.

Savukārt, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību visiem bērniem Latvijā neatkarīgi no dzīvesvietas vai skolas lieluma, papildu finansējums 45 miljonu eiro apmērā paredzēts, lai varētu īstenot jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa «Programma skolā» ieviešanu, tostarp arī pedagogu atbalsta personālam.

Papildus vēl 105,4 miljonus eiro paredzēts novirzīt citiem pasākumiem, tostarp veselības aprūpē.