Saeima pieņem Latviešu vēsturisko zemju likumu

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja parlamenta Preses dienestā, likums radīs nepieciešamos priekšnoteikumus iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai.

Likuma, kas risinātu vietējo kopienu kultūrvēsturiskās identitātes un piederības jautājumus, izstrādi paredzēja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums.

Likuma preambulā iekļauti latviešu nācijas veidošanās vēsturiskie aspekti un uzsvērts, ka latvietības daudzveidība, kultūrtelpas un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide ir nācijas kopējā bagātība.

Ar jauno likumu akcentēta katra pagasta un pilsētas piederību kādai no piecām vēsturiskajām latviešu zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai. Šajās zemēs pastāvošās kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu, kas raksturo latvietības daudzveidību, saglabāšanai un attīstīšanai nepieciešams pievērst visas sabiedrības uzmanību, paredzot arī atbalstu vietējām kopienām, lai sekmētu apzinātu un sistemātisku kultūrpolitikas darbu šajā jomā, teikts likuma anotācijā.

Tāpat likums noteic, ka Rīgas valstspilsēta kā Baltijas mēroga metropole ir vēsturiska Vidzemes daļa un Rīgas īpašā identitāte un kultūrvēsturiskās vides savdabība ir atbalstāma un veicināma. Kā vēsturiska Vidzemes daļa likumā noteikta arī Jūrmalas valstspilsēta.

Likumā ietvertas vēsturisko zemju iedzīvotāju tiesības un atbildība, nosakot, ka ikviens var kopt un attīstīt, kā arī veicināt kopīgo ieinteresētību saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm savas zemes identitāti un kultūrvēsturisko vidi.

Tāpat noteikti valsts un pašvaldību pienākumi vēsturisko zemju identitātes un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanā un attīstībā, izstrādājot un īstenojot pastāvīgu politiku un nodrošinot atbalsta pasākumus. Likumā arī paredzēta pašvaldību sadarbība, lai veicinātu kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un iedzīvotāju kopīgās identitātes izjūtu.

Ministru kabinetam (MK) uzdots līdz šī gada beigām apstiprināt Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu, lai saskaņotu valsts un pašvaldību īstenotos pasākumus, kā arī koordinētu un mērķtiecīgi izmantotu šim mērķim pieejamos valsts un pašvaldību resursus. Tas būs vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments uz septiņiem gadiem, un tā izstrādi uzticēt Kultūras ministrijai. Finansējumu plāna īstenošanai paredzēts noteikt, sagatavojot 2023.gada valsts budžeta projektu.

Noteikts, ka MK reizi gadā Saeimai un Valsts prezidentam sniegs ziņojumu par paveikto likuma mērķu sasniegšanā, plāna īstenošanā un iecerēto turpmāko darbību. Pirmais ziņojums jāsniedz līdz 2023.gada 30.jūnijam.

Nolemts izveidot Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi, kuras uzdevums būs sekmēt valsts iestāžu un pašvaldību sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas skar vēsturisko zemju identitāti un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Padomē paredzēts iekļaut kultūras ministru, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, finanšu ministru, ekonomikas ministru, izglītības un zinātnes ministru, satiksmes ministru, tieslietu ministru, zemkopības ministru, kā arī Saeimas, Valsts prezidenta, pašvaldību pārstāvjus, vienu sabiedrības pārstāvi no katras vēsturiskās zemes un lībiešu kopienas. Padomes darbu vadīs kultūras ministrs.