Kopējie nodokļu parādi Latvijā septembra sākumā sarukuši līdz 809,7 miljoniem eiro

«Ar parādu mums viss ir ļoti labā kārtībā,» uzsvēra Garanča.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1. septembrī veidoja 62,8% no kopējās parādu summas jeb 508,6 miljonus eiro.

Tāpat Garanča sacīja, ka par reāli nepiedzenamiem šogad 1. septembrī bija atzīti parādi 302,6 miljonu eiro apmērā.

Savukārt parādi, kuriem ir termiņa pagarinājumi un izveidoti labprātīgas nomaksas grafiki, septembra sākumā bija 120,8 miljonu eiro apmērā.

Garanča informēja, ka parāda īpatsvars pret kopbudžeta ieņēmumiem šī gada sākumā veidoja 5,2%, salīdzinot ar 19% pirms desmit gadiem.

Tāpat Garanča uzsvēra, ka Latvija ar parādiem ir ļoti labā situācijā arī salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. ES valstu vidējais parāda īpatsvars pret kopbudžeta ieņēmumiem 2023. gadā bija 30,7%, bet OECD — 29,3%. Garanča sacīja, ka novembrī gaidāmi jaunākie 2024. gada dati, bet neesot pamata domāt, ka Latvijas pozīcija pasliktināsies.

Garanča arī informēja, ka 2025. gada beigās kopējā parāda īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu bija 0,02%.

Garanča informēja, ka 2026. gada jūlija sākumā bija 50 686 parādnieki — juridiskas personas, taču tikai 10 065 juridiskajām personām parāds pārsniedza 5000 eiro. Tāpat jūlija sākumā bija 90 139 parādnieki — fiziskas personas, tostarp 3763 fiziskām personām parāds pārsniedza 5000 eiro.

Šī gada sešos mēnešos VID dzēsis parādus 48,1 miljona eiro apmērā, bet piedzinis parādus 315,7 miljonu eiro apmērā, informēja Garanča.

Viņa piebilda, ka parādu piedziņā VID patlaban nodarbina 191 darbinieku. Garanča sacīja, ka liela daļa no šiem darbiniekiem strādā reģionos, jo Rīgā par 1200 eiro bruto algu darbiniekus atrast ir grūti. Kopējās parāda piedziņas izmaksas 2026. gadā veidos 5,6 miljonus eiro.

2026. gada 1. janvārī Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 815,729 miljonu eiro apmērā.