Iepriekš grozījumu tālāku virzību neatbalstīja parlamenta Juridiskā komisija. Tāpēc, pārmetot koalīcijai Saeimas procedūru neievērošanu, opozīcijas deputāti pieļauj pieņemto grozījumu apstrīdēšanu Satversmes tiesā.
Likumā noteikts, kas ministra biedrs pārzina atsevišķas nozares un politikas jomas, kas ietilpst attiecīgā ministra kompetencē un kuru pārziņu viņam ir noteicis ministrs, kā arī ministra uzdevumā pilda citus pienākumus. Ministra biedram būs padomdevēja tiesības valdības sēdēs.
Ministru biedrus iecels Ministru prezidents, tajā skaitā, premjers to varēs darīt pēc attiecīgās jomas ministra priekšlikuma. Ministra biedrs amatā varēs atrasties ne ilgāk kā attiecīgais ministrs.
Ministru kabinetam līdz 2023.gada 1.oktobrim jāiesniedz Saeimai likumprojektus par grozījumiem citos likumos, kas nepieciešami ministra biedra darbības nodrošināšanai.
Pieņemtos grozījumus iesniedza topošās koalīcijas deputāti. Iepriekš bija pieļauts, ka katrai no koalīcijas partijām būs viens ministra biedra amats. Taču tagad atsevišķi Nacionālās apvienības un «Jaunās vienotības» politiķi vairs nesteidz publiski apliecināt, ka būtu gatavi virzīt savu ministra biedru.
Iepriekš partijas atzina, ka ir vienošanās ministra biedra amatu izveidot Aizsardzības ministrijā, kur ministrs būtu no Nacionālās apvienības, bet viņa biedrs — no AS. Savukārt AS aktīvi ir uzstājis, lai JV uzņemas līdzatbildību par veselības nozari, kur ministra portfeli piedāvāts uzticēt AS.
Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits JV politiķi, pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu pēc novembra vidus oficiāli nominēja Ministru prezidenta amatam.
Darbs pie jaunās valdības izveides notiek jau divus mēnešus.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.