Saeima paziņojumā pauž bažas par Krievijas centieniem revidēt Otrā pasaules kara vēsturi

Kā aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas Preses dienestā, šo paziņojumu iepriekš pieņēmusi Ārlietu komisija.

Paziņojumā «Par Otrā pasaules kara beigu 75.gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē» uzsvērts, ka Eiropa nevar būt vienota, kamēr tās vēsturiskā atmiņa ir sašķelta, un tiek paustas bažas par Krievijas centieniem revidēt Otrā pasaules kara vēsturi.

Saeima pauž nožēlu, ka Krievija kā bijušās Padomju Savienības tiesību un saistību pārņēmēja joprojām atsakās atzīt Padomju Savienības agresiju pret Baltijas valstīm, attaisno to okupāciju un prettiesisko aneksiju.

Tāpat parlaments pauž bažas par Krievijas centieniem revidēt Otrā pasaules kara vēsturi savās interesēs, izvēršot agresīvu dezinformācijas kampaņu, kas ievērojami apgrūtina vienotu starptautiskās sabiedrības skatījumu uz Otrā pasaules kara norisēm un rezultātiem.

Saeima akcentē, ka jāveicina visaptverošs skatījums uz Eiropas vēsturi nolūkā nepieļaut totalitāru režīmu atdzimšanu, jāsargā visu Eiropas valstu suverenitāte un neatkarība, jāstiprina Eiropas un tās iedzīvotāju vienotība, kā arī jāsekmē kopīga izpratne par totalitāro nacisma un komunisma režīmu izdarītajiem noziegumiem.

Vienlaikus deputāti aicina cienīt katra Eiropas iedzīvotāja un katras ģimenes kara gadu pieredzi, konsekventi un līdzsvaroti nosodot nacistisko un komunistisko režīmu, kā arī visus to pastrādātos noziegumus. Vienīgi paturot atmiņā totalitārisma netaisnības un pieminot Otrā pasaules kara upurus, iespējama atbrīvošanās no pagātnes mantojuma, tādējādi stiprinātu demokrātiju, mieru un stabilitāti gan Eiropā, gan visā pasaulē, teikts Saeimas pieņemtajā paziņojumā.

Kā ziņots, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) saistībā ar Ārlietu komisijas sagatavoto paziņojumu iepriekš norādīja, ka Krievijā 9.maijā bija iecerēts organizēt grandiozas un plašas svinības, lai tā atzīmētu 75.gadadienu kopš Padomju Savienības «uzvaras» un Eiropas «atbrīvošanas» Otrā pasaules kara nogalē.

«Ārlietu komisija pauž piemiņu kara upuriem no visām karojošajām pusēm, ko zaudēja visas puses šajā kopīgajā Eiropas traģēdijā, nosoda visus kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, kā arī pauž cieņu un godina visus, kas cīnījās pret tirāniju un tos, kuri kļuva par tās upuriem,» akcentēja Kols.

Pēc Kola vārdiem, Otrais pasaules karš bija postošākais konflikts Eiropas vēsturē — kopš tā beigām ir pagājuši jau 75 gadi, tomēr tā atstātais mantojums joprojām ieņem svarīgu lomu Eiropas kolektīvajā atmiņā un identitātē — dažādā valstu pieredze pēckara Eiropā radīja dažādas atmiņu kultūras.

Kols uzsvēra, ka Latvija kopā ar pārējo Eiropu piemin Otrā pasaules kara beigas 8.maijā, un šo datumu zīmīgu padara nacistiskās Vācijas kapitulācija. Tomēr, atšķirībā no Rietumeiropas valstīm, šis pagrieziena punkts nenoveda pie Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un virknes citu valstu atbrīvošanas. Tā vietā trīs Baltijas valstis tika pakļautas Padomju Savienības okupācijai.

«Otrā pasaules kara beigas daļai Eiropas valstu, tai skaitā Baltijas valstīm, neatnesa brīvību, un Eiropa palika sadalīta vairāk nekā 40 gadus. Šī ir mūsu kopējā vēsture, kuru nevar noliegt, mazināt tās nozīmi vai saukt par «vēstures pārrakstīšanu», kā norādes uz faktiem labpatīk ciniski interpretēt Kremļa «pareizās vēstures» kanālos,» akcentēja Kols.