Saeima otrajā lasījumā atbalsta ieceri «Rail Baltica» īstenošanas likumā noteikt citu ministriju atbildības jomas

Tostarp atbalstīts deputātu kopīgi izveidotais priekšlikums, kas paredz, ka Ministru prezidents ir atbildīgs par «Rail Baltica» projekta īstenošanas koordināciju Ministru kabinetā un nodrošina iesaistīto ministriju sadarbību, savukārt Satiksmes ministrija (SM) veido transporta nozares politiku «Rail Baltica» projekta īstenošanai, vada «Rail Baltica» projekta īstenošanu, uzrauga projekta gaitu un koordinē projekta ieviešanu.

Tāpat plānots noteikt, ka Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par «Rail Baltica» projekta finansējuma piesaistes stratēģijas izstrādi un uzraudzību, finansējuma avotu identificēšanu un piesaisti, kā arī ar projekta finansēšanu saistīto fiskālo risku uzraudzību.

Paredzēts, ka valsts pārvaldes iestādes sadarbojas ar «Rail Baltica» projekta īstenošanā iesaistītajām institūcijām un atbilstoši kompetencei sniedz konsultācijas par normatīvu piemērošanas aspektiem, kā arī pārstāv Latvijas nacionālās intereses ārvalstīs un starptautiskajās organizācijās, lai nodrošinātu projekta sekmīgu īstenošanu un citus uzdevumus.

Paredzēts, ka Ārlietu ministrija (ĀM) nodrošina atbalstu un sniedz priekšlikumus «Rail Baltica» projekta starptautiskās sadarbības koordinēšanā, tostarp sadarbojas ar projekta īstenošanā iesaistītajām valstīm, Eiropas Savienības (ES) institūcijām un citām ārvalstu institūcijām un ar projekta īstenošanu saistīto starpvalstu un starpvaldību līgumu slēgšanā.

Tikmēr Tieslietu ministrija (TM) nodrošina atbalstu normatīvā regulējuma izstrādē «Rail Baltica» projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu tiesību reģistrācijas un atsavināšanas jautājumos, savukārt Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) nodrošina atbalstu un sniedz priekšlikumus «Rail Baltica» projekta īstenošanai nepieciešamās elektroapgādes infrastruktūras ierīkošanas jautājumos, kā arī ārvalstu un citu finanšu instrumentu finansēto klimata un enerģētikas projektu plānošanā, vērtēšanā un ieviešanā.

Tāpat paredzēts, ka Aizsardzības ministrija (AM) nodrošina atbalstu un sniedz priekšlikumus ar «Rail Baltica» projekta īstenošanu saistīto valsts aizsardzības un militārās mobilitātes jautājumu koordinēšanā, bet Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nodrošina atbalstu un sniedz priekšlikumus dabas aizsardzības, reģionālās attīstības un digitālo pakalpojumu jautājumos.

Plānots, ka Ekonomikas ministrija (EM) nodrošina atbalstu un sniedz priekšlikumus normatīvā regulējuma izstrādē un saskaņošanā būvniecības jomā, nodrošinot ātru un samērīgu būvniecības administratīvā procesa īstenošanu, kā arī iesaista «Rail Baltica» projektā ārvalstu investīcijas un īsteno pasākumus eksportspējas paaugstināšanai un ārējās tirdzniecības veicināšanai.

Likumprojektā arī paredzēts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodrošina atbalstu «Rail Baltica» projekta īstenošanai un ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo speciālistu sagatavošanai un zinātnisko institūciju iesaisti projekta pētniecības un inovācijas attīstības veicināšanā.

Grozījumi paredz, ka Ministru prezidents un satiksmes ministrs ne retāk kā divas reizes gadā informē Saeimu par «Rail Baltica» projekta īstenošanas progresu.

Tāpat paredzēts, ka Valsts kanceleja sadarbībā ar atbildīgajām komisijām līdz 2026. gada 1. jūlijam veic «Rail Baltica» projekta dokumentu un informācijas pieejamības statusa auditu un nodrošina šī statusa pārskatīšanu un dokumentu publiskošanu gadījumos, kad ierobežojuma termiņš ir beidzies vai ierobežojums vairs nav nepieciešams.

LETA jau ziņoja, ka «Rail Baltica» projekta īstenošanas likums stājās spēkā 2022. gada novembrī, tādēļ, kā skaidro SM, jāaktualizē lēmumi attiecībā uz projekta tvērumu un pārvaldību. TEN-T regula un Eiropas Komisijas (EK) īstenošanas lēmums paredz «Rail Baltica» projekta pirmās kārtas ieviešanu līdz 2030. gada 31. decembrim, savukārt Ministru kabineta (MK) lēmumā par «Rail Baltica» projekta pirmās kārtas tvērumu vairs nav iekļauts «Rail Baltica» trases savienojums ar Rīgu.

Tādējādi likumprojekts precizē, ka projekta pirmajā posmā ir jānodrošina funkcionāls Eiropas sliežu platuma pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras Latvijas posma savienojums ar Igauniju un Lietuvu, bet otrajā posmā jānodrošina atlikušā «Rail Baltica» projekta tvēruma Latvijā īstenošana.

Ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus, «Rail Baltica» projekta īstenošana notiks atbilstoši pieejamajam finansējumam. Likumprojektā paredzēts noteikt, ka «Rail Baltica» projekta dzelzceļa infrastruktūra nodrošina duālu pielietojamību — gan civilo pārvadājumu nodrošināšanai, gan militārpersonu un militāro kravu pārvadājumiem.

Ņemot vērā «Rail Baltica» īstenojamo aktivitāšu raksturu, tostarp pašvaldībām nododamo aktīvu izbūvi, likumā plānots noteikt, ka «Rail Baltica» projektu iespējams finansēt ne tikai no ES finanšu instrumentiem un valsts budžeta, bet arī no citiem finansēšanas avotiem, tostarp finanšu institūciju aizdevumiem, pašvaldību budžeta līdzekļiem, privātiem finansēšanas avotiem, ziedojumiem un dāvinājumiem.

SM skaidro, ka citi finanšu avoti var tikt izmantoti «Rail Baltica» projekta finansēšanai, ja tie nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci vai negatīvā ietekme tiek kompensēta un finansējums tiek nodrošināts, ievērojot Fiskālās disciplīnas likuma un ES fiskālo noteikumu nosacījumus.

Tāpat likumā līdz šim nav noteikti «Rail Baltica» projekta infrastruktūras pārvaldības priekšnosacījumi. Likumprojekts paredz nostiprināt, ka «Rail Baltica» projekta īstenošanas laikā izbūvētā «Rail Baltica» dzelzceļa infrastruktūra un ar to saistītās būves pieder Latvijas valstij SM personā.

«Rail Baltica» publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra ir nacionālo interešu objekts. Tādēļ informācija par «Rail Baltica» infrastruktūras un ar tās izveidi saistīto būvju funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju tiek iekļauta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) mājaslapā «www.tapis.gov.lv».

Publiskas apspriešanas laikā sabiedrībai ir iespēja izteikt viedokli par paredzēto būvniecības ieceri, lai pašvaldība nepieciešamības gadījumā varētu izvirzīt papildu nosacījumus, kurus ietvert būvatļaujā. Šādi papildu nosacījumi SM ieskatā var kavēt un apgrūtināt būvniecības realizāciju.

Tādēļ likumprojekts paredz, ka attiecībā uz «Rail Baltica» publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību netiek rīkota publiskā apspriešana.

Izmaiņas arī paredz, ka likumā noteiktās vides procedūras saistībā ar plānoto «Rail Baltica» projekta dzelzceļa infrastruktūras izbūvi ir tiesības veikt vienlaikus ar minētās infrastruktūras projektēšanas darbiem, bet ne vēlāk kā līdz atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi saņemšanai jau ierosinātā būvniecības procesa laikā.

Jau vēstīts, ka «Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.