ZZS ieceri atbalstīja 34 deputāti, bet pret bija 40. Ieceri līdzās ZZS atbalstīja vairāki «Apvienotā saraksta» (AS) un Nacionālās apvienības deputāti. Koalīcijas partneri -«Jaunā vienotība» (JV) un «Progresīvie» — balsoja pret grozījumiem, viņiem piebalsojot arī dažiem AS politiķiem. «Latvija pirmajā vietā» deputāti par grozījumiem izvēlējās vispār nebalsot.
ZZS aicināja priedes cirtes vecumu samazināt no 101 līdz 81 gadam, bet egles — no 81 līdz 61 gadam. Par 20 gadiem ZZS aicināja samazināt cirtes vecumu arī bērzam un melnalksnim — no 71 gada uz 51 gadu. Savukārt apses cirtes vecumu ZZS rosināja samazināt par desmit gadiem — no 41 līdz 31.
Likumprojekta anotācijā ZZS piesauca klimata pārmaiņas kā «eksistenciālu un ekoloģisku izaicinājumu», un izmaiņas esot nepieciešamas tieši šajā nolūkā. ZZS apgalvoja — ja mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē savu ekonomisko un ekoloģisko vērtību, «tie vairs nekļūst par saplākšņa plātnēm, mēbelēm vai koka mājām, bet par malku un šķeldu».
«Enerģētiskā koksne sadedzinot izdala CO2 acumirklī — tā vietā lai koksne glabātu oglekli nākamajām paaudzēm, savukārt augstas pievienotās vērtības produkti saglabā CO2 desmitiem un pat simtiem gadu, tādējādi tieši veicinot emisiju samazināšanu,» klāstīja ZZS un vecākus mežus dēvēja par vājo posmu, kas esot īpaši neaizsargāts pret kaitēkļiem un slimībām, samazinoties to ekoloģiskā noturība un ilgtspēja. Arī koksnes kvalitāte krītoties, jo vecie koki bieži esot satrupējuši, ar bojātu serdi un neesot piemēroti augstvērtīgiem izstrādājumiem. ZZS piesauca arī egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos, kas kaitē egļu audzēm.
«Šie fakti spilgti parāda, ka meža novākšana pārlieku vēlā vecumā nozīmē ne tikai ekonomisku zaudējumu, bet arī strauji augošu ekoloģisko risku,» apgalvoja ZZS, «tas viss nepārprotami pamato nepieciešamību samazināt galvenās cirtes vecumu, lai nodrošinātu efektīvu mežsaimniecību, klimata mērķu sasniegšanu un augstvērtīgu koksnes izmantošanu.»
Kā ieguvumus no pašu virzītajām izmaiņām ZZS solīja ekoloģiskā riska, slimību un kaitēkļu mazināšanu, klimata mērķu sasniegšanu, augstvērtīgas koksnes ieguvi, ienākumu palielinājumu no meža apsaimniekošanas. Politiskais spēks apgalvoja, ka tikai nedaudzās Eiropas valstīs likumdošanā ir noteikts koku sugu galvenās cirtes vecums, bet lielākajā daļā Eiropas valstu meža īpašniekiem esot tiesības pašiem lemt par sava īpašuma apsaimniekošanu.
«Progresīvo» Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs aģentūrai LETA iepriekš vērtēja, ka ZZS iesniegtie grozījumi nozīmētu aktīvāku mežu izciršanu, kas negatīvi ietekmētu Latvijas vidi un klimata mērķus, «nemaz nerunājot par milzīgajām izmaksām, ko tas uzliktu nākamajām paaudzēm».
Šuvajevs pauda pārliecību, ka arī daļa uzņēmēju kokrūpniecībā un mežu īpašnieki labi apzinās kaitniecību, ko šādi grozījumi nozīmētu Latvijas sabiedrībai un ekonomikai. «Tāpēc «Progresīvie» darīs visu nepieciešamo, lai nepieļautu šādas likuma izmaiņas un nosargātu Latvijas mežus no ZZS vēlmes tos izcirst,» pauda Šuvajevs.
JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA pauda, ka šobrīd neesot nedz īstais laiks, nedz vieta, lai atvērtu Meža likumu un veiktu grozījumus, kas samazinātu galvenās cirtes vecumu dažādām koku sugām.
Jurēvica ieskatā, šobrīd ir jāatgūst nozares uzticība par tās politiku un jāsagaida Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas rezultāti, kā arī Valsts kontroles revīzija tā sauktajā kokrūpnieku lietā, un tikai tad varot spriest, kā sabalansēt tautsaimniecības un vides intereses.
«Šobrīd JV nevar atbalstīt šādus grozījumus, kas vienkārši politiski tiek likti dienaskārtībā,» teica Jurēvics, apliecinot, ka JV neatbalstīs šos grozījumus, jo nav veikta ne nopietna analīze, ne ņemts vērā kopējais fons saistībā ar Ģenerālprokuratūras un Valsts kontroles pārbaudēm. Viņa ieskatā, ja šāds likumprojekts būtu nepieciešams, tad tam vajadzētu būt saskaņotam gan ar zinātniekiem, gan ekonomistiem un citām pusēm.
Jau ziņots, ka līdzīgus grozījumus valdībā virzīja ZZS vadītā Zemkopības ministrija (ZM), bet pret tiem iebilda partija «Progresīvie». Līdzīgas izmaiņas ZM nesekmīgi ir virzījusi arī iepriekš, nereti no vides organizācijām saņemot kritiku par kokrūpnieku interešu lobēšanu.
«Progresīvie» norādījuši, ka neatbalstīs izmaiņas mežu politikā, kamēr spēkā nav Mežu politikas pamatnostādnes ar izvērtētu ietekmi uz vidi.
Kā norāda «Progresīvie», ZM apstiprināšanai valdībā mēģina virzīt grozījumus Ministru kabineta noteikumos par koku ciršanu mežā, kuri paredz iespējas legāli palielināt kailciršu platības un cirst jaunākus mežus.
«Progresīvie» atsaucas uz Tieslietu ministriju (TM), kas esot norādījusi, ka nekādas izmaiņas mežu politikā ar ietekmi uz vidi nevar pieņemt, pirms veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Mežu politikas pamatnostādnēm. Satversmes tiesa jau iepriekš skaidri norādījusi, ka tikai tādā veidā iespējams tiesiski pieņemt izmaiņas mežu politikā, atzīmē partijā.
«Progresīvie» pauž, ka ZM joprojām nav sagatavojusi gala versiju Mežu politikas pamatnostādnēm un nodrošinājusi to ietekmes uz vidi izvērtējumu. Esošajā pamatnostādņu projektā izmaiņas, kādas virzītas MK noteikumos, nav minētas, atzīmē partijā. Tāpat ZM neesot paredzētajā termiņā veikusi Meža likumā noteikto izvērtējumu par stāvokli Latvijas mežos. Lai arī tas jāpaveic reizi piecos gados, vairākiem rādītājiem pēdējie dati pieejami tikai par 2018. gadu, pauž «Progresīvie».
Kā izteicies Saeimas deputāts Edmunds Cepurītis (P), «pēdējā laikā ZM atbilde uz jebkuru jautājumu ir: «Jāpalielina mežu izciršanu.»»
«Varam atbalstīt tos jautājumus, kas skar birokrātijas mazināšanu un palīdz risināt situāciju ar egļu audzēm, bet neatbalstām izmaiņas, kas ļautu palielināt kailciršu platības vai cirst jaunākus apšu mežus. Kā jau norādījusi Satversmes tiesa, šādas izmaiņas var tiesiski veikt tikai, ja izvērtēta ietekme uz vidi, bet tas nav izdarīts,» uzsver Cepurītis.
Jau ziņots, ka ZM rosina samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, tostarp eglei cirtes vecumu plānots samazināt par 30 gadiem — no 81 līdz 51 gadam, liecina ministrijas sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Meža likumā.
Galvenās cirtes vecumu priedei plānots samazināt par 20 gadiem — no 101 līdz 81 gadam, bērzam un melnalksnim galvenās cirtes vecumu plānots samazināt par 20 gadiem — no 71 līdz 51 gadam, bet apsei galvenās cirtes vecumu plānots samazināt par desmit gadiem — no 41 līdz 31 gadam.
Tajā pašā laikā galvenās cirtes vecumu nav plānots mainīt ozoliem un lapeglēm, to saglabājot 101 gads, kā arī osim, liepai, gobai, vīksnai un kļavai, tos saglabājot 81 gads.
Plānots arī noteikt, ka turpmāk koku bonitāšu grupām ciršanas vecumi neatšķirsies, kamēr šobrīd spēkā esošajā Meža likumā galvenās cirtes vecums dažādu koku sugām tiek dalīts trijās grupās, tostarp pirmās un augstākas klases bonitātes grupā, otrās un trešās klases bonitātes grupā, kā arī ceturtās un zemākas klases bonitātes grupā.
Grozījumi arī paredz atteikties no prasības nodrošināt atkārtotu meža inventarizāciju reizi 20 gados, jo Valsts meža dienests šos datus aktualizē katru gadu. Ministrijā skaidro, ka meža inventarizācija ir dārga, laikietilpīga un par to maksā meža īpašnieks, tostarp par datiem, kuri tiek iegūti teritorijās, kur aizliegta mežsaimnieciskā darbība un kurus valsts izmanto tikai savām vajadzībām.
Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt, ka mežsaimnieciskā darbība, ko veic atbilstoši šim likumam, atzīstama par atbilstošu normatīvu prasībām sugu un biotopu aizsardzības jomā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.