Saeima maina ģenerālprokurora atlases kārtību

Uz ģenerālprokurora amatu varēs pretendēt visu līmeņu tiesu tiesneši un visu amatu prokurori ar atbilstošu darba stāžu, tādējādi paplašinot iespējamo kandidātu loku.

Par ģenerālprokuroru varēs iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura atbildīs likuma prasībām un kura ne mazāk kā piecus gadus būs strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā, ne mazāk kā 10 gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā vai kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā. Kandidāti būs jāvērtē Tieslietu padomei.

Tieslietu padomei līdz 2020.gada 1.aprīlim atbilstoši likuma nosacījumiem būs jāapstiprina konkursa nolikums, kā arī jānosaka kandidātu vērtēšanas kārtība un kritēriji kandidātu vērtēšanai.

«Likumprojekta galvenais mērķis ir panākt, ka turpmāk piemērotākā ģenerālprokurora amata kandidāta izraudzīšanās notiek atklātā procesā, kas balstīts uz skaidriem un vienotiem pretendentu vērtēšanas kritērijiem,» iepriekš paziņojis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Patlaban likums paredz, ka Saeima ģenerālprokuroru amatā ieceļ uz pieciem gadiem pēc Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi.

Šogad pilnvaras izbeigsies gan pašreizējam ģenerālprokuroram, gan pašreizējam Augstākās tiesas priekšsēdētājam, attiecīgi Ivaram Bičkovičam — 15.jūnijā un Ērikam Kalnmeieram — 11.jūlijā.

Bordāna vadītā Tieslietu ministrija ar piedāvājumu mainīt ģenerālprokurora izraudzīšanās kārtību nāca klajā pēc tam, kad nebija sekmējies Jaunās konservatīvās partijas rosinātais mēģinājums panākt Kalnmeiera nomaiņu ģenerālprokurora amatā.

Pieņemtie grozījumi arī nosaka, ka ģenerālprokuroram katru gadu līdz 1.martam būs jāiesniedz ziņojums Saeimai par prokuratūras darbu un prioritātēm nākamajā gadā.