Saeima konceptuāli atbalsta regulējumu patvertņu izveidošanai un pielāgošanai

Patlaban nav spēkā esoša Latvijas normatīvā akta, kas regulētu patvertņu izveidošanu, pielāgošanu un izmantošanu militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā.

Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotais likumprojekts paredz, ka patvertnes tiek iedalītas trīs kategorijās.

Pirmās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām. Pirmās kategorijas patvertnēm jābūt aprīkotām ar attiecīgiem filtriem, nodrošinot gaisa pārspiedienu, un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.

Otrās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un jonizējošā starojuma iedarbības, šķembām. Atšķirībā no pirmās kategorijas patvertnēm, otrās kategorijas patvertnes tiktu būvētas ar mazāku sienu un pārsegumu biezumu, līdz ar to nodrošinātu aizsardzību no sprādziena triecienviļņa ar mazāku pārspiedienu, kā arī netiktu aprīkotas ar filtriem aizsardzībai no kaujas ķīmiskajām un toksiskām vielām un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.

Savukārt trešās kategorijas patvertnes, kas izveidotas, pielāgojot esošas būves vai to daļas, paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām.

Likumprojekts paredz, ka pirmās kategorijas patvertnes izbūvētu jaunbūvējamās ēkās, kur paredzēts izvietot A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras objektus un kur ikdienā paredzēts nepārtraukti uzturēties personālam.

Otrās kategorijas patvertnes izbūvētu, būvējot no jauna daudzdzīvokļu mājas ar vairāk nekā pieciem virszemes stāviem, vispārējās izglītības iestādes, profesionālās izglītības iestādes, augstskolas, stacionārās ārstniecības iestādes un citas publiskās ēkas ar kopējo platību no 2500 kvadrātmetriem.

Trešās kategorijas patvertnes izveidotu, pielāgojot ēkas vai tās daļas, kas atrodas pagrabstāvā vai pazemes stāvā.

Patvertnes iespēju robežās būtu jāveido tā, lai tās var izmantot kā dubultas pielietošanas nozīmes objektus, piemēram, pazemes autostāvvietas vai saimnieciskās telpas, un tas mazinātu patvertnes būvniecības un izveidošanas izmaksas.

Patvertne var tikt izmantota kā divējādas lietošanas būve vai tās daļa, kura ikdienas apstākļos var izmantot objekta īpašnieka vajadzībām, piemēram, kā pazemes autostāvvietas vai citas telpas, kuras atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tajā pašā laikā šīs telpas ir paredzētas, lai nodrošinātu aizsardzību iedzīvotājiem kara vai katastrofas gadījumos, veicot nepieciešamos pasākumus telpu piemērošanai aizsardzības vajadzībām saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Patvertņu izbūve jaunbūvējamās ēkās neattiecas uz būvprojektiem, kas līdz 2027.gada 1.janvārim noteiktā kārtībā saskaņoti vai iesniegti saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas.

Likumprojekts paredz, ka patvertnes īpašniekam nepieciešams nodrošināt patvertnes uzturēšanu, kas ietvertu tajā esošā aprīkojuma darbspējas regulāras pārbaudes, savukārt apdraudējuma gadījumā patvertnes īpašniekam būtu jāgādā, lai patvertne būtu pieejama — atslēgtas ieejas durvis.

Pašvaldībām paredzēts uzdevums, kas neprasa papildus finanšu līdzekļus — uzturēt informāciju par tās administratīvajā teritorijā esošo patvertņu izvietojumu.

Likumprojekts paredz tiesības pašvaldībām, pamatojoties uz domes lēmumu, ņemt dalību patvertņu izbūvē vai ierīkošanā un nodrošināšanā ar nepieciešamo aprīkojumu, tajā skaitā privātās ēkās un telpās, to darot brīvprātīgi un atbilstoši finansiālajām spējām.

Pašvaldību piedalīšanās minētā atbalsta sniegšanā arī liecinātu par attiecīgās pašvaldības rūpēm un atbildību par savu iedzīvotāju aizsardzību un sakārtotu drošības vidi. Pašvaldības mantu nodos, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto regulējumu.

Likumprojektā noteikts, ka vietējā pašvaldība izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka kārtību, kādā ēkas vai telpu īpašnieks vai valdītājs saņem pašvaldības atbalstu patvertnes izbūvei vai ierīkošanai un aprīkošanai.

Saistošajos noteikumos būtu nepieciešams noteikt, kādi objekti var pretendēt uz atbalsta saņemšanu, kas ietvertu kritērijus, kādiem jāatbilst attiecīgajam objektam, kas un kā ierosina jautājumu par atbalsta nepieciešamību konkrētajam objektam, kārtību, kādā pretendents uz atbalstu iesniedz iesniegumu pašvaldībā, kā notiek iesniegumu izvērtēšana, kādos gadījumos atbalstu nepiešķir, noteiktu atbalsta apjomu un atbalsta sniegšanas kārtību.

Pilnvarojums pašvaldības domei izdot saistošos noteikumus, nosakot pašvaldības atbalsta piešķiršanas kārtību patvertnes izbūvei vai ierīkošanai un aprīkošanai, ir nepieciešams, jo personas tiesības prasīt un saņemt atbalstu no pašvaldības nosakāmas ārējā normatīvā aktā.

Paredzamais deleģējums pašvaldības domei saistošajos noteikumos noteikt kārtību, kādā piešķir pašvaldības atbalstu patvertnes izbūvei vai ierīkošanai un aprīkošanai, ir nepieciešams, lai pašvaldībai un privātpersonai būtu noteiktība par iesniegumu izskatīšanu un patvertnes izveidi.

Pilnvarojums saistošo noteikumu izdošanai nepieciešams, jo pašvaldībām var būt dažādas finansiālās iespējas atbalstīt patvertņu izbūvi vai ierīkošanu un aprīkošanu, turklāt jāparedz, ka pilnvarojums saistošo noteikumu izdošanai dod tiesības pašvaldības domei izdot attiecīgus saistošos noteikumus, taču neparedz pienākumu tos izdot.

Likumprojekts paredz noteikt izņēmumus, ka pašvaldības izpilddirektors, pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja iesniegumu, lemj par to, ka otrās kategorijas patvertne nav jāizbūvē, ja patvertnes izbūve rada būvniecības izmaksas, kas pārsniedz 50% no kopējām ēkas būvniecības izmaksām, vai arī 300 metru rādiusā ap būvējamo objektu jau ir patvertnes, kas nodrošina 100% patvērumu deklarētajiem iedzīvotājiem, kā arī nodrošina 100% patvērumu būvējamajā objektā paredzētajam cilvēku skaitam.

Šāds regulējums iekļauts, ņemot vērā to, ka pašvaldība vislabāk pārzina savu teritoriju, tajā esošo iedzīvotāju skaitu un to izvietojumu atbilstoši deklarētajām dzīves vietām, kā arī teritorijas attīstību.

Lai tērētu lietderīgi finanšu līdzekļus, likumprojektā iekļauta norma, kas paredz, ka pašvaldības izpilddirektors lemj par atļauju būvēt kopīgu patvertni divām vai vairākām ēkām, ja patvertnes izvietojums nodrošina tās sasniedzamību attiecīgajās ēkās esošajiem cilvēkiem, nepārsniedzot 300 metru distanci līdz patvertnei. Kopīgajai patvertnei būtu jānodrošina arī cilvēkietilpība, kas atbilstu ēkās esošo cilvēku skaitam.

Likumprojekts paredz, ka, veicot būves ar patvertni atjaunošanu vai pārbūvi, tai skaitā lietošanas veida maiņu, patvertne ir jāsaglabā. Ar būves atjaunošanu vai pārbūvi jāsaprot darbības, kas atrunātas Būvniecības likumā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) patlaban ir apsekojis 3200 valsts un pašvaldību ēku pagrabstāvus. 398 no tiem tika atzīti par atbilstošiem un 1254 par daļēji atbilstošiem patvertnes vajadzībām. Līdz ar to šobrīd apdraudējuma gadījumā ir nodrošinātas patveršanās iespējas aptuveni pusmiljonam iedzīvotāju, aģentūru LETA informēja IeM.

Lai tiktu nodrošināts finansiāls atbalsts patvertņu izveidošanai, pielāgošanai, Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas sēdē ir panākta vienošanās, ka civilās aizsardzības būvju pielāgošanai un aprīkošanai tiks novirzīti 20,9 miljoni eiro, paredzot, ka vismaz 500 valsts un pašvaldības objekti tiks pielāgoti un aprīkoti atbilstoši trešās kategorijas vadlīnijās noteiktajam apjomam.

Vēl papildu finansējums plānots no Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta.